Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts publicēts 2007.gadā, žurnālā «Klubs» Nr.12
– Ja līdz šim pieņemts runāt, ka, piemēram, mūziķu aprindās ir Liepājas mafija, vai var runāt par Salacgrīvas aktieru mafiju?
– Lepojos, ka esmu tieši pirmais, lai gan no Limbažu rajona būs vismaz vēl trīs aktieri – Lauris Dzelzītis, Artūrs Krūzkops un Ivars Auziņš.
Citi lasa
– Vai esi spēlējis uz skatuves iereibušu cilvēku?
– Divas reizes.
– Labāk to darīt skaidrā vai mazliet ieņemt?
– Skaidrā, jo izrādes sākumā man arī vajadzēja būt skaidram.
– Vai esi kādreiz pietēlojis dzīvē savtīgu iemeslu dēļ?
– No tā laikam nevienam nav izdevies izvairīties. Ir bijis tā, ka runāju ar kādu cilvēku un viņš man saka līdzīgu frāzi, kā ir kādā lugā. Un kad viņam atbildu, it kā tā būtu luga, tad ir milzīgs izbrīns: „Pagaidi, pagaidi, man tā vēl neviens nav atbildējis!” Kad paskaidroju, tad nomierinās. Tā var saspringtu situāciju padarīt mierīgāku.
– Aktieris prot pateikt, kad cits cilvēks melo?
– Bieži nevar, lai gan reizēm vari sadzirdēt, ka cilvēks it kā runā svešu tekstu. Cilvēki dzīvē ir labāki aktieri, nekā aktieri uz skatuves.
– Vai aktierim jāprot kauties?
– Noteikti! Tas var noderēt gan uz skatuves, gan dzīvē. Man ir divas reizes bijis tā, ka pienāk cilvēks un saka, ka vēlas mani piekaut. Vienu reizi tas bija kādā Rīgas bārā. Ienāca iereibis cilvēks, un viņam nepatika, ka kompānija, kurā atrados, klausās mani. Viņš aicināja iziet ārā. Izgājām. Viņš bija vairāk iedzēris nekā es, kas arī noteica kautiņa iznākumu.
– Otru reizi?
– Vadīju kādu pasākumu un kādam kungam nepatika, ka viņa sieva aktīvi piedalās līdzi visos vakara pasākumos, ko organizēju. Kad viņš uzzināja, ka man ir sieva un bērns, bezmaz vai kļuvām par labākajiem draugiem.
– Vai esi lidojis ar gaisa balonu?
– Neesmu saņēmies. Augstums nav mana stihija.
– Lauku darbi tev ir sveši?
– Uzart lauku vai ravēt nezāles – tas man varētu radīt interesantas izjūtas.
– Nokaut cūku?
– Pārāk daudz ko esmu redzējis dzīvē, lai uz šādiem darbiem parakstītos. Mans tēvs bija mednieks, principā man šāda atmosfēra nav sveša, bet man vairāk patika mežā ēst rupju maizi un paskraidīt.
– Par ko būtu kļuvis, ja nebūtu aktieris?
– Daudz esmu domājis, ko pilnīgi noteikti nevarētu darīt – strādāt ofisā pie datora. Es varētu būt radošo ideju cilvēks, ja mana latviešu valoda būtu laba – noteikti varētu būt žurnālists. Man patīk darbs ar cilvēkiem.
– Kad iemācījies dejot?
– Bērnudārzā bija pirmās ritmikas stundas. Dejošana padevās, vajadzēja uzstāties vecāku vakaros. Atceros, vienā šādā pasākumā piedalījās kāda Amerikas latviete, kura mani uzcienāja ar košļājamām gumijām. Skola bija rokā un varēju visu vakaru nodejot.
– Ir kāda loma, kuru gribētu spēlēt katru gadu, jo ar vecumu to varētu darīt labāk?
– Izrādi Cietsirdīgā spēles nospēlējām divas sezonas un atceros, ka pēc četru mēnešu pārtraukumu, kad tēloju vienu epizodi, režisore Gaļina Poļiščuka teica: „Tu ģeniāli spēlē, ko tu esi izmainījis?” Atbildēju, ka laikam esmu ar līdzīgām lietām sastapies dzīvē.
– Kāds ir labākais līdzeklis pret paģirām?
– Nedzert un izvairīties no tām. Vai arī dzert daudz ūdens un apsolīt sev vairāk nedzert, nevis uzlāpīties. Pēc tam ir tīra sirdsapziņa. Kad sāk prasīties soļanka, tas nozīmē, ka paģiras tuvojas noslēgumam.
