Aktieris Andris Bulis žurnāla «Santa» jaunākajā numurā atzīst, ka sevi kā seksuālu būtni sācis apjaust jau vasarā pēc 5. klases. Salacgrīvā ar kaimiņu meiteni kūtiņas augšā spēlējuši dakteros. «Lai ievainotajam pārsietu celi, nācās novilkt bikses. Citā reizē slimniekam trūka elpas, bet meitene kino bija redzējusi, kā veic mākslīgo elpināšanu, un pacients izdzīvoja. Tā nebija iekāre, kuru filmā Dons Žuans de Marko nosauca par smagumu kājstarpē. Drīzāk aizraujošs zinātniski pētnieciskais darbs, kura laikā apjautu meitenes ķermeni,» tā aktieris.
Pirmo seksa reizi viņš atceras spilgti: «Man bija sešpadsmit, viņai – krietni vairāk. Aiz loga sniga.
Man tagad ir 41, un joprojām perfekti atceros viņas smaržu.
Tas bija skaisti,» stāsta Andris. Viņš pārliecināts, ka kniebiens nedrīkst kļūt par vienīgo iemeslu būt kopā ar sievieti. «Bet attiecības bez seksa ilgtermiņā nav iespējamas. Pat režisori man ir teikuši: «Mīlestība jāspēlē ar p***i, nevis galvu!» Jo vīrietis, kurš mīl sievieti, viņu arī grib.»