Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Attiecībās ar Dainu grūtākais jautājums bija bērni. Mans jaunākais puika bija vēl mazs, un viņš Dainu šausmīgi nepieņēma,» intervijā žurnāla Ievas Stāsti atminas Andrejs Ēķis. Tas bija visgrūtāk pārvaramais šķērslis, kad viņš pēc sievas Ivetas nāves beidzot sastapa savu īsto cilvēku un bija gatavs jaunai mīlestībai. «Dainai bija divas meitas, un arī viņas teica – mums Andreju te nevajag.
Tas tevi lauž pušu, jo tu vēlies būt ar otru cilvēku un gribi, lai arī bērniem ir labi.
Lai visi kopā sarastu, ir jāpaiet gana ilgam laikam. Bērni ir jāsaprot: viņiem ir bijusi ierasta dzīve, un te pēkšņi parādās svešs cilvēks, turklāt vēl ar citiem bērniem! Un visi kopā viņi atņem tavas mātes vai tēva uzmanību!» stāsta Andrejs.
Taču dzīve ritēja savu gaitu un salika visu pa plauktiņiem.
«Mūsu jaunākā, kopīgā, dēliņa piedzimšana palīdzēja attiecības nolīdzsvarot – mazais visiem bija brālis, kurš ģimeni apvienoja.
Bet tas var notikt tikai tad, ja proti attiecības pareizi nostādīt un neatstum vecākos bērnus. Tagad mums visiem ir lieliskas attiecības – bez četriem dēliem esmu ticis pie divām meitām un dzīves drauga, ko mīlu. Ja esi iejūtīgs pret citiem, dzīve atdara ar labu un visu noliek savās vietās,» atzīst viņš.
Andreja Ēķa stāstu lasi žurnālā Ievas Stāsti un digitālajā žurnālā Santa+!
