Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Domāju, ka šī nav ne piemiņas, ne atmiņas diena, bet mums ir jānosvin filmas pirmizrāde un Andreja dzimšanas diena. Viņš vienmēr prata svinēt gan pirmizrādes, gan savas dzimšanas dienas. Tā ka svinam, lai godprātīgi varam atskaitīties, ka dzimene tiešām bijusi forša!» banketā pēc filmas sacīja Andreja brālis aktieris un uzņēmējs Juris Žagars. Pasākums draugu lokā notika Vidzemes koncertzāles Cēsis restorāna Epikūra dārzs sestajā stāvā. Svinības tiešām ievilkās vēl pēc pusnakts, un arī uz galdiem bija tikai labākie ēdieni un dzērieni. Tieši tā, kā to būtu vēlējies Andrejs.
«Protams, objektīvi man filmu ir grūti skatīties. Bet man ir gandarījums, ka filma ir stāsts par brāļiem un viņu kontaktu emocionālā plāksnē, sarežģītā situācijā. Tas ir autoru talantīgā darba rezultāts un filmas vislielākā vērtība. Man ir gandarījums par to, ka ir dokumentēts Andreja dzīves pēdējais posms.
Attiecībā par pirmizrādi, man prieks, ka bija sabraukuši tik daudzi tuvākie draugi – kompānija, ko Andrejs ir sapulcinājis ap sevi. No tāda viedokļa pasākums bija izdevies. Brālim īpaši organizēts piemiņas brīdis nepatiktu, bet labāko draugu ballīte gan.
Kapavietā piemineklis un ziedi
Andreja Žagara atdusas vieta ir Priekuļu kapos. Īsi pirms viņa dzimšanas dienas tur tika uzstādīts askētisks kapakmens, kuru rotā vien vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas dati. Ideja par šādu kapavietas noformējumu radusies kostīmu māksliniecei Kristīnei Pasternakai un scenogrāfam Reinim Suhanovam.
Dienu pēc Andreja dzimšanas dienas kapu rotāja ziedi, aizdegtas svecītes un tikko kritušas rudens lapas… Filmā Žagari neiekļautajos kadros, kas filmēti vasarā, brālis Juris Žagars saka: «Kapi vairāk ir palicējiem. Vieta, kur atcerēties… Es tā domāju. Reizēm te parādās sveces ar zelta maliņu, tad tās tiek, protams, novāktas. Kas tās noliek, es nemaz nezinu… Bet puķes ir visu laiku.
Vairāk par Andreja Žagara piemiņu, filmas pirmizrādi un sanākušo kolēģu pārdomām lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
