«Kaitsērfings, kaitbords jeb pūķošana ir burāšana ar vējdēli, kam buras vietā izmanto pūķi. Sākumā mēģināju nodarboties ar vindsērfingu, bet tad iepazinu kaitbordingu, un tas man šķiet daudz sievišķīgāks ūdenssporta veids ar vienkāršāku, meitenēm vairāk piemērotu ekipējumu. Kā smejos, esmu brīvdienu jeb komforta braucēja, nevis tā saucamais proraiders, kas sasniedzis augstu meistarību un izpilda dažādus trikus.
Protams, lai dotos jūrā, ir jāsakrīt vairākiem apstākļiem – jāpūš pareizā virziena un stipruma vējam, obligāti jābūt kādam, kas paliek krastā, un vēl kādam jāpieskata mani bērni. Ja pūš vienmērīgs vējš, izvēlēts pareizais pūķa izmērs un vēlamais ātrums, tad sajūtu, ka spēju kontrolēt brauciena trajektoriju, un kaifs ir tiešām milzīgs!
Citi lasa
Kaitoju līdz pat oktobra sākumam. Parasti braucu stundu, tad atpūšos un eju atpakaļ viļņos. Visbiežāk to daru Pāvilostā, kur mums ir māja, bet, tā kā esmu triju meitu mamma, nemaz jau nav tik daudz to iespēju doties kaitot.
Ārzemēs vairākas reizes esmu kaitojusi Tenerifē. Ļoti laba pieredze bija arī Ēģiptē, kur ūdeņi ir gludi, līdzeni un sekli, tāpēc tiem, kuri vēl tikai mācās, progress parasti ir straujāks. Esmu novērojusi, ka pūķotāji ir dažnedažādi – gan sportiski cilvēki, gan drukni vīri un apaļīgas dāmas, gan jauni, gan sirmi, pat septiņdesmitgadīgas kundzes. Arī mana vecākā meitiņa jau izrāda interesi un bieži skrien uz jūru lūkoties, vai pūš pareizais vējš.
Interesanti, ka vienmēr pirms pūķa pacelšanas man mazliet sagriežas vēders – sajūta, ko vairs nepiedzīvoju, iznākot uz skatuves.
Iespējams, patīkamo uztraukumu tagad atrodu šajā ekstrēmajā sportā.»
Citām iesaku
Svarīgs ir hidrotērps – pati vienmēr kaitoju piecu milimetru biezā hidrotērpā, kas ne vien silda, bet arī aizsargā no nobrāzumiem, ja gadās zaudēt vadību pār pūķi. Psiholoģisku drošību man dod arī speciālā kaitotāju veste, kas notur virs ūdens. Šādā ekipējumā arī tie, kuriem ir bailes no dziļuma, var droši izmēģināt šo sporta veidu. Bet galvenais – atrodiet labu instruktoru vai kaitborda apmācību grupu – tādu Latvijā tagad ir daudz!