Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Sāpēja tā, it kā grieztu ar nazi
«Ar muguras sāpēm mocījos jau gadu – kopš brīža, kad pēkšņi izdzirdēju mugurā pirmo krikšķi,» atceras šovā Slavenības bez filtra iepazītais Dāvis – slavenākais drag queen Latvijā.
«Toreiz negāju pie ārsta, un ar laiku sāpes pārgāja, bet pirms mēneša, klājot gultu, pēkšņi atkal kaut kas nokrikšķēja mugurā. Iekliedzos un tā arī paliku – saliecies līks. Sākās milzīgas sāpes sēkliniekos un abās kājās. Tā, it kā grieztu ar nazi,» stāsta Dāvis.
«Sabijos, jo likās, ka man varbūt ir vēzis. Aizgāju pie urologa, kas teica – ar sēkliniekiem viss esot kārtībā. Viņš apjautājās, vai man gadījumā nesāp mugura. Izrādās, sāpes sēkliniekos var ar to būt saistītas.
Tagad visiem saku – ja sāp mugura, negaidiet līdz mirklim, kad paliksiet uz gultas, kā tas notika ar mani. Ejiet pie ārsta laikus!
Es domāju, ka esmu vienkārši apaukstējis muguru un lietoju visādas smēres. Pat iedomāties nevarēju, ka pēc mēneša vairs nejutīšu savas kājas un nevarēšu staigāt,» stāsta Dāvis.
Naudu operācijai saziedo fani
«Magnētiskajā rezonansē noskaidrojās, ka man ir sašķaidīts disks, kurš ticis traumēts jau vairākus gadus. Tajā bijis plīsums, kas ar laiku apaudzis un sācis spiest uz kāju un sēklinieku nerviem. Tā dēļ man draudēja kāju paralīze, bija nepieciešams veikt steidzamu operāciju,» stāsta Dāvis.
Taču naudas operācijai vīrietim nebija… Viņš nolēma mest kaunu pie malas un lūdza palīdzību internetā.
«Nedarīju to, bezpersoniski publiskojot kontu. Vienkārši uzdrošinājos atklāt, kas ar mani notiek, un lūdzu tos, kas vēlas mani atbalstīt. Aicināju rakstīt man privāti, jo vēlējos katram personiski izstāstīt, cik naudas vajag operācijai un kāpēc,» atklāj Dāvis. Viņam Instagram ir 18 000 sekotāju, un operācijai nepieciešamo summu izdevās savākt nepilnas dienas laikā.
«Milzīgs paldies katram, kas palīdzēja! Zināju, ka mani sekotāji ir svarīgi man, un tagad atklāju, cik daudz viņiem nozīmēju es. Nezinu Latvijā nevienu influenceri, kuram ir tik cieša saikne ar saviem sekotājiem.
Lai katram individuāli pateiktos par atbalstu, instagram pavadīju 11 stundas, katram uzrakstot vēstuli. Vēl tad, kad operācijai nepieciešamā nauda bija saziedota, cilvēki turpināja rakstīt, ka ir gatavi atbalstīt. Katram pateicos un teicu, ka naudiņa jau ir. Vairāk, nekā man tobrīd vajadzēja, neņēmu,» uzsver Dāvis.
Operāciju viņam veica Liepājas slimnīcā mugurkaula ķirurgs Agris Mertens.
«Biju uz operācijas galda jau 7.50 no rīta. No operācijas zāles tiku izvests ap vieniem dienā. Ilgi modos no narkozes. Operācijas laikā man mugurā atklāja vēl vienu diska trūci. Arī tajā ir mazs plīsums, bet pagaidām varu ar to sadzīvot. Ne vienmēr diska trūces ir jāoperē,» stāsta Dāvis. Tagad uz viņa muguras ir sprīdi gara rēta.
«Divus mēnešus man jādzīvo ar īpašu korseti ap vēderu. Jāsadzīst rētai, kas ir dziļa – līdz mugurkaulam,» saka Dāvis.
Tāpēc šobrīd viņš var atrasties tikai guļus vai stāvus. «Nedrīkstu liekties un sēdēt. Divi mēneši man jāpavada ļoti mierīgi, lai pēc tam varētu doties uz rehabilitāciju Vaivaros,» stāsta viņš. Divas dienas pēc operācijas viņš ticis mājās.
«Turpmākās divas nedēļas būšu pie mammas Liepājā. Viņa strādā ātrajā palīdzībā, un mācēs man uzlikt gan sistēmu, gan veikt pārsiešanu. Šobrīd jūtos labi. Protams, vēl ir sāpes, bet tās nevar salīdzināt ar elli, kādai gāju cauri pirms tam. Sāpēja tik stipri, ka šķita – es no sāpēm nomiršu!» atzīst Dāvis.
Atjauno attiecības ar radiniekiem
«Ir mainījušās manas domas pa to, kas dzīvē patiešām ir svarīgs,» tagad atzīst Dāvis. «Ir jānovērtē, ka tu vari paiet. Ka vienkārši vari pakustināt kājas. Šobrīd jūtu, ka ir pienācis laiks mainīties. Vēlos sevi savest kārtībā, atbrīvojoties no liekā svara. Notikušais deva nenormālu bliezienu pa pauri, lai sakārtotu ne tikai sevi, bet arī attiecības ar radiniekiem.
Kādreiz teicu – nekad nepiedošu saviem radiniekiem lietas, ko viņi man bija pateikuši. Netikos ar saviem vecākiem un vecvecākiem.
Nu esmu atjaunojis attiecības ar mammu. Mēs veidojam jaunu mūsu attiecību stāstu un atmiņas. Visu veco esam izmetuši un sadedzinājuši. Apsolījām, ka nekad viens otram neatgādināsim pagātnes kļūdas. Pēc operācijas esmu sācis sazināties ar omīti un opīti, ar kuriem nebiju runājis vairākus gadus. Tā bija mana vaina. Izvairījos no viņiem, jo baidījos, ko viņi domās par to, kas esmu un ko daru.
Kad pēkšņi paliku uz gultas, beidzot saņēmos un piezvanīju omītei. Mēs izrunājāmies, un es sapratu, cik stulbs biju ar savām bailēm. Jo viņi mani joprojām mīl! Man ir žēl, ka esmu tik daudz gadu pazaudējis šo baiļu dēļ. Tāpēc savā ziņā pat labi, ka dzīve mani nolika šādā situācijā. Ja tā nebūtu, nekas nemainītos,» saka Dāvis.
