«Vienmēr licies, ka manī dzīvo divi cilvēki. Katrs no tiem cīnās tikt pie smadzeņu stūres. Nē, nē, man nav skicofrēnija – balsis nedzirdu. Bieži attopos situācijās, kur nespēju nekādi sevi kontrolēt vissīkāko problēmu dēļ. Pārdzīvoju vai dusmojos augstā līmenī par neko,» stāsta Haijima.
Dziedātājai ir grūti sadzīvot ar savām domām, jo tās ir daudz spēcīgākas, lai spētu palīdzēt vienkārša saruna ar kādu draugu. Vienu nedēļu viņa ir priecīgākais un strādīgākais cilvēks dzīvē, bet nākamajā jau domā, ka nekam nav jēgas, jo nekas vairs neinteresē, ne ar vienu nav vēlmes komunicēt, tikai pazust no visiem un visa.
«Patiesībā tā visu mūžu bijis, bet pēdējā laikā ir tik traki, ka jau sāku ņemt pilnīgas pauzes no sociālajiem tīkliem, tikai lai mēģinātu dabūt pie smadzeņu stūres pozitīvo personību, kas ir mana īstā daba.
Varbūt es neesmu vienīgā, kas dara kaiti sev ne no kā.
Cīnos, pazudusi neesmu, bet beidzot jums atklāju, kāpēc pēdējo mēnešu laikā neesmu tik aktīva virtuālajā civilizācijā. P.S. Jā, es jau sāku konsultēties ar speciālistiem. Esmu tikusi pāri nolieguma fāzei.»