Rīga +13°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jūtos ņiprs. Daudz staigāju kājām. Baložos man ir pusotra stāva vasaras mājiņa, kuru savām rokām esmu izremontējis. Līdz autobusa pieturai jāiet drusciņ vairāk par kilometru, ko regulāri arī daru. Tas jau nav nekāds attālums. Māja nav kurināma, tādēļ ar sievu tur dzīvojam tikai vasarā. Mums ir siltumnīca, ēdam pašu audzētus dārzeņus. Ziemā galdā liekam savējos konservējumus. Rudenī atgriežamies Rīgas dzīvoklī 5. stāvā. Man galvaspilsētā šis ir jau trešais dzīvoklis, visi bijuši piektajā stāvā bez lifta.
Kā kaimiņi saka: «Alfrēdam uzskriet ar kājām līdz 5. stāvam tāds nieks vien ir.»,» intervijā žurnālam Privātā Dzīve atzīst neviennozīmīgi vērtētais bijušais politiķis.
Viņš atklāj, ka pavisam nesen jau trešo reizi uzveicis vēzi. «Sākumā to atklāja zarnā. Toreiz es vēl biju Rīgas mērs, to veiksmīgi izoperēja. Kad atgriezos no Eiropas Parlamenta deputāta darba, man bija prostatas vēzis. To uzveicu. Turklāt bez operācijas, tikai ar zālēm. Viena pote gan tolaik maksāja ap 200 eiro.
Bet pagājušajā gadā man atklāja melanomu. Man tā bija uz muguras. Pats atklāju plankumus, kas sāka pūsties un niezēt. Aizgāju pie ārsta, kas man iepriekš plankumus bija izdedzinājis. Teicu, ka laikam kādus piecus sešus plankumus atkal vajadzēs noņemt, bet ārsts man paziņoja: «Nē, šoreiz to nevar. Es iedošu norīkojumu pie onkologa…» Nogulēju slimnīcā gandrīz mēnesi, kamēr to visu dabūju nost. Mani laida cauri mašīnām, pēc tam uz muguras izgrieza visu, ko vajag,» stāsta Alfrēds Rubiks.
Par to, cik lielu pensiju saņem, kā sadzīvo ar savu otro sievu, un no kā baidās Rubiks, lasiet jaunākajā žurnālā Privātā Dzīve!
