Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Satikšanās mistika un mantojums
Pagājušajā vasarā Sanita no Pušpures kļuva par Paulu un ieguva stipru ģimeni. «Mēs ar manu vīru esam iesmējuši, ka tagad man ir divi vārdi, bet nav uzvārda. Jānis ir čellists, spēlē Operas orķestrī un nāk no mūziķu Paulu dzimtas,» stāsta Sanita. «Jāņa mamma ir pianiste un klavierskolotāja, tēvs – vijolnieks un vijoļspēles skolotājs, arī māsa ir pianiste un skolotāja. Jā, es ticu – tas ir liktenis, ka mēs ar Jāni satikāmies.
Kad bijām jau iepazinušies, izrādījās, ka pāris sezonas vienlaikus esam strādājuši Nacionālajā teātrī. Viņš spēlēja čellu Regnāra Vaivara Jaunās zāles izrādē Titāniks, un Lielajā zālē paralēli notika Ināras Sluckas iestudējums …bagātā kundze…, kur man bija jāpiedalās epizodēs. Mums pat pirmizrādes notika vienā vakarā, kad abas trupas pēc tam sanāca kopā, bet tad mēs nesatikāmies vai arī viens otru neieraudzījām. Tajā notikumā ir sava mistika.
Esmu domājusi, vai ir iespējams palaist garām to iespēju vai tomēr liktenis, neatkarīgi no tā, kādu izvēli kādā brīdī izdarām, beigās tomēr tās viena ābola divas pusītes saliek kopā. Domāju, ka tā tomēr ir veiksme vai liktenis, ja divi viens otram lemtie cilvēki satiekas. Daudziem nepaveicas, un viņi savu cilvēku nesatiek vai palaiž garām īsto brīdi, lai satiktos. Es novērtēju to, ka man ir ļoti paveicies. Mēs ar Jāni esam satikušies, bet ar to vien nepietiek. Veiksmīga dzīve ir liels mīlestības darbs, kas tikai pašu ziņā.
Cilvēki var sabojāt vislabākās attiecības.
Man liekas, ka problēmas sākas tajā brīdī, kad otru cilvēku sev blakus pieņem par pašsaprotamu un sāk uzskatīt, ka tā būs vienmēr.»
19. jūlijā Sanita un Jānis svinēs laulību pirmo gadadienu, un viņas ieiešana Jāņa ģimenē ir īpašs stāsts. «Mēs laulājāmies Vijciemā, mazā, ļoti skaistā lauku baznīciņā. Netālu no Vijciema Plāņu pagastā Jānim ir viņa mammas dzimtas mājas Maskati, kurās dzīvojušas jau vairākas paaudzes.»
Visu rakstu lasi 5.jūlija žurnālā Ievas Stāsti.
