Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pieņem jaunus izaicinājumus
Sastapta Mālpils muižā, kur top seriāls Bezvēsts pazudušās, Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa PDz atklāj: «Mani šim projektam uzrunāja producente un scenārija autore Lelde Kovaļova, bet uz provēm uzaicināja viņas vīrs režisors Vlads Kovaļovs. Seriāls ir grūts žanrs, jo 70 procenti veiksmes ir stāstā, 30 – tā realizācijā. Mani filmēšanas procesā saista kustīgā kamera, jo dzīve ir kustība. Zinu, ka mans Silvijas tēls grāmatā ir pavisam citāds, bet, izlasot savu lomu scenārijā, sapratu, ka man tā patīk. Tajā ir noslēpums un intriga, Silvijai ir interesants dzīvesstāsts, viņa ir tā, kas zina visu.»
Māksliniece uzsver – viņu patlaban uzrunā piedāvājumi, kur netiek gaidīts gatavs zīmols Rēzija Kalniņa.
«Tas man ir apnicis. Mani interesē izaicinājumi, un Silvijas tēls, ko esam izstrādājušas kopā ar kostīmu mākslinieci Kseniju Kranodembsku, ir ārpus ierastajiem standartiem. Tāpēc man ir interesanti, nevis es tērēju laiku tikai naudas dēļ. Man patīk režisora prasīgums, tiešums, precizitāte. Vlads ir atradums man kā aktrisei, un būs arī seriāla skatītājiem.»
Rēzija paralēli filmējas arī seriālā Nemīlētie un atzīst – ir gandarīta, ka viņai tiek piedāvāta iespēja darboties savā profesijā plašākā mērogā, ne tikai uz teātra skatuves.
Attiecības bez attāluma distances
Pandēmijas laiks Rēzijas dzīvē ienesis arī ko jauku – beidzot ir iespēja pavadīt vairāk laika kopā ar vīru Berlīnes Komiskās operas māksliniecisko vadītāju diriģentu Aināru Rubiķi. Citkārt viņa darba dēļ abiem vairāk sanāk komunicēt virtuāli, nevis baudīt pilnvērtīgu kopdzīvi.
«Viņam darbā jāatgriežas oktobrī. Mēs ar Aināru tagad baudām brīnišķīgu pirmreizēju ilgtermiņa vīra un sievas kopābūšanu. Labi, protams, ka ir internets, vienmēr varējām sazvanīties, lai kurā pasaules malā arī būtu. Taču dzīve ir tik īsa, un attiecībās, tāpat kā teātrī, nekas nevar aizstāt klātesamību. Pēc savas būtības abi vairāk esam klusētāji un darītāji. Kad 13. martā braucām no Berlīnes uz Rīgu, pārmijām kādus desmit teikumus. Uzskatu, ka attiecību kvalitāte ir arī kopējā klusumā,» tā Rēzija.
Pašiem sava raža
«Daudz brīvā laika vasarā man nav. To izmantoju, lai mācītos tekstus. Tomēr mēs ar vīru pirmo reizi esam sastādījuši tomātus un gurķus, ir arī zirņu dobes. Mums būs pašiem sava raža, un tas ir tāds prieks!» neslēpj aktrise, kas katru rītu sasveicinās ar saviem dārza lolojumiem.
«Veicot dārza darbus, daudz domāju par savu mammu,» atzīstas viņa. Rēzijas mamma aktrise Helga Dancberga aizgāja mūžībā pērn novembrī.
«Viņa līdz pēdējam elpas vilcienam daudz runāja par kokiem un puķēm, viņa ar tām sarunājās. Mēs ar Aināru nesen bijām aizbraukuši uz Lapmežciemu, kur tagad milzīgas izaugušas egles, kuras mamma stādīja, kad mēs ar brāli vēl bijām mazi.»
Dzīvesprieka injekcija – suņi
Laulāto ikdiena lielā mēra pakārtota abu suņiem Umkam un Rūmī.
«Viņiem vasarā ir karsti, un mēs regulāri ejam pa māju meklēt, kur viņi atkal nolīduši. Man suņi ir absolūtā dzīvesprieka injekcija. Ne vienmēr no rītiem mostos labā garastāvoklī, domājot par visu, kas vēl priekšā. Taču, kad manī raugās brūnas, apaļas ačeles un dzirdu viņu elsošanu, ceļos un eju ārā. Interesanti, ka tad, kad Ainārs atver durvis no rīta, viņi paši skrien ārā un spēlējas pļaviņā, bet, kad durvis atveru es, sēž un gaida, kamēr saģērbšos, lai mani varētu izvest pastaigā.
Mums ir tāds rituāls – veikt trīs apļus Mārupes mājas apkārtnē.» Aktrise stāsta – suņu uzticība ir neizmērojama. Šovasar viņa par to pārliecinājusies, kad, peldoties Jaunmārupes dīķī, mazais Rūmī, kurš nekad nebija bijis ūdenī, meties Rēziju glābt.
«Viņš ir kā mazs bērns, kuram vajag mammu, bet Umka ir Aināra suns. Tāds īsts Suns Sunovičs!» pasmaida Rēzija.
