• Aktrise Regīna Devīte: Traģiskais ar smieklīgo iet roku rokā

    Personības
    Gunta Šenberga
    Gunta Šenberga
    24. maijs, 2023
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Matīss Markovskis
    Pret slaveno Zentiņu Regīna Devīte izturas ar veselīgu ironiju un pašcieņu: «Ja nebūtu Zentiņas, es te nesēdētu un jūs mani neintervētu.» Bet Zentiņa nepavisam nav visa Regīna.

    «Reizēm esmu teikusi savam dēlam Artūram, ka man gribētos nospēlēt arī kaut ko nopietnu. Mums, aktieriem, jau visiem gribas Hamletu. Bet tiek Zentiņa. Tad dēls mani noliek pie vietas: «Mammu, bet vai tu saproti, ka ir aktieri, kuriem visā mūžā nav tādas Zentiņas? Kāpēc tu nenovērtē to, kas tev dots?» Un Zentai es tiešām par daudz ko varu sacīt paldies. Bez viņas man nebūtu ne papildu darbu, ne interviju, ne žurnālu vāku… Kamēr tā visa nebija, tiešām gribējās izbaudīt, kā tas ir. Es teātrī jau biju ilgi nostrādājusi, un tad, uz 50 gadu jubileju, bija mana pirmā intervija rajona laikrakstā. Tad redz, kā tas ir, toreiz nodomāju. 

    Zentiņas dēļ mani pazīst uz ielas. Un tas jau nav nekāds brīnums, bet tīrā statistika – cik daudz ir cilvēku, kas nāk uz teātri, un cik to, kas televīzijā noskatās seriālu? Bet tādēļ neesmu ne satraukusies, ne pārdzīvojusi: vai, kā nu es šodien izskatos un kā nu man jāuzvedas. Kāds pasaka labus vārdus. Vēl šorīt, kad nācu pie jums, sirma kundze ar spieķīti pienāca un teica: «Paldies par Zentiņu, lai jums veselība!» Tas ir mīļi. Dažreiz bērni kaut ko klaigā, bet esmu pieradusi, nepievēršu uzmanību.

    Reiz Rīgas autoostā pat cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās gribēja kopā nofotografēties ar telefoniem – mammītei jāaizsūta bildīte! Nu, kāpēc ne? Arī Valmierā tieši pirms izrādes Vecpuišu parkā uzrunāja trīs četru reibušu vīru kompānija: ko tad jūs Valmierā? Arī viņi skatās seriālu un zina Zentiņu. Sevišķi laimīga par tām sarunām neesmu, tomēr uzskatu, ka jebkuram cilvēkam pieklājīgi jāatbild. 

    Paldies cilvēkiem par mīlestību! Bet, kad esi izjutis popularitāti, tad saproti, ka nekas tik ļoti vērtīgs jau tā nav. Vienmēr arī esmu apzinājusies, ka slava un popularitāte ir kā ziepju burbulis. Smuks, bet pārplīst, un tā vairs nav. Beidzās UgunsGrēks, un beigsies arī interese par mani. 

    Man gan ir arī viena ļoti nopietna monoizrāde Visa dzīve priekšā pēc franču rakstnieka Romēna Garī romāna. Spēlēju to jau gadus septiņus. Braucu uz dažādām Latvijas vietām un raudinu cilvēkus. Pēdējā reizē kultūras nama vadītājs teica: «Jūs nebrīdinājāt, ka būs tā.» Bet dzīvē jau arī traģiskais ar smieklīgo iet roku rokā.»

    Visu rakstu lasiet digitālajā žurnālā «Santa+».

    • Regīna Devīte: «Nav jau grēks nezināt, grēks ir izlikties, ka zini.»
    • Edīte Pauls-Vīgnere: «Man vienmēr bija mazvērtības kompleksi. Domāju – neesmu nekas īpašs»
    • Valdis Jurgelāns: «Esmu kopā ar ukraiņu karavīriem zem apšaudēm tuvu frontes zonai.»
    • Digitālās vecumdienas: kā līdz vecākiem cilvēkiem nonāk mūsdienu tehnoloģijas?
    • Līvija Volkova: «Varbūt tāpēc, ka zirgu pasts blakus, man arvien gribējies pa pasauli dauzīties.»
    • Jurijs  Dolaberidze: «Atslēgas, kas kalpoja simt gadu, nokalpos vēl simt gadu.»
    • Viljams Somersets Moems – rakstnieks, kurš nodzīvoja... par ilgu
    Ievas Stāsti nr10/2023

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē