Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Svinības būs, bet tikai pēc pandēmijas
Valmieras Drāmas teātra aktrisei pusapaļā jubileja bija 18. decembrī. «Kāda nu tur svinēšana! Šoreiz bija ļoti klusa dzimšanas diena, taču varu svinēt arī vēlāk. Mums ar mammu ir visstingrākā mājsēde. Pat mana māsa ciemos nebrauc, tiekamies tikai ārpus dzīvokļa. Pašlaik viss ir tādā nejēgā un gaidīšanas režīmā.
Pavasarī vēl sapņojām, ka viss būs kā agrāk, bet nu ir skaidrs, ka tik drīz tas noteikti nebūs. Pozitīvais ir tas, ka beidzot varu izlasīt visas puslasītās grāmatas. Nupat teātrī Krodera bibliotēkā atradu un izlasīju Aleksandra Kuprina Granātu krāsas aproce, skatos filmas, televīzijas pārraides. Tik daudz iespēju laiku veltīt sev sen nav bijis,» tā aktrise.
Regīna sola, ka pēc vīrusa problēmas atrisināšanas gan svinēs: «Tikšos ar cilvēkiem, rīkošu tikšanās ar tējas dzeršanu, jo tikai tagad saprotu, ka tad, kad bija lielā skriešana, par maz novērtējām cilvēkus, kas ir līdzās. Arī sarunas ar viņiem.»
Citi lasa
Jubilejā ar klasesbiedriem nobasto stundas
Regīna teic, ka viņas atmiņā labi palikusi 16. dzimšanas diena. Toreiz kopā ar klasesbiedriem nobastoja stundas un devās uz mežu kurināt ugunskuru. «Mamma par šo manu izgājienu uzzināja tikai vecāku sapulcē. Pēc tam strostēja, kā es tā varēju rīkoties, viņa man vēl rasolu palīdzēja līdzi sataisīt.
Tā pati skolotāja, kura mani toreiz rāja, tagad jautā, vai man uz dzimšanas dienu nebūšot kāds radošs darbs.
Nu domāju, varbūt kādu video uztaisīšu,» prāto aktrise.
Regīnai spilgti atmiņā palikušas arī 50. dzimšanas dienas svinības teātrī un 60. jubileja ģimenes lokā viesnīcas Roma restorānā. «Nu, vai tas nav brīnums – piedzimu Sibīrijas ciemā, lielā aukstumā, mazā mājiņā, un pēc 60 gadiem ar savu mammu un tuvākajiem radiem esmu restorānā ar skatu uz Brīvības pieminekli,» noteic Regīna.
Vecāki iepazinās izsūtījumā Sibīrijā
Regīnas vecāki bija no Burtniekiem un 1949. gadā bija izsūtīti uz Sibīriju, Amūras apgabalu. Tieši izsūtījumā viņi arī iepazinās. Dienā, kad piedzimusi, ārā bijusi īsta Sibīrijas ziema, zina teikt Regīna. «Piedzimu mājiņā, kur vecāki dzīvoja. Logi līdz pusei bija aizsaluši, ēst īsti nekā nebija… Palīgā nākušas mammas draudzenes, kurām jau bijuši bērni. Kad vecāki atgriezās Latvijā, man bija trīs gadi. Viņi salaulājās baznīcā un mani nokristīja. Tā sanāk, ka es piedalījos savu vecāku kāzās. Lai gan bija padomju laiki, vēl varēja laulāties baznīcā,» stāsta Regīna.
Tagad aktrises mamma ir cienījamos gados, taču gadu skaitli publiski nedrīkstot minēt. «Viņa ir īsta dāma, ļoti žiperīga, vingro, masējas un pati kājām kāpj uz piekto stāvu. Joprojām māca mani dzīvot, kā veselīgi ēst, ko pareizi veikalā pirkt, cik bieži jākustas. Man jau mati ceļas stāvus! Šovasar bijām dzērvenēs, mazliet saļodzījās mugura, bet nekādus ārstus, ne zāles negrib. Viņa pati lieliski tiek ar sevi galā!»
