Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Āris sabruka ar nerviem. Sākās depresija. Ārstējās Aptiekas ielā. Tagad ārstēšana notiek citādāk, bet tolaik, ar ķīmiskiem līdzekļiem radot trulumu, tika slāpēta depresija un citas psihiskas izpausmes, bet medikamenti radīja blaknes, kas arī bija postošas. Pie tā, kas notiek ar Āri, Harijs izjuta savu vainu, pārdzīvoja par dēlu, pārdzīvoja pats par sevi. Tiklīdz viņš ļima, tā Ārim bija depresija. Tiklīdz Ārim bija depresija, tā sabruka Haris.
Es uzņēmos mūsu dzīvē smagāko, stāvēju starp saviem vīriešiem un sargāju viņus.
Manī ir absolūta piedošana Harim par visu, kas bijis un noticis. Ja kaut kas būtu darīts ar ļaunu nolūku, to nevarētu piedot, bet Haris neko nedarīja no ļauna prāta. Sevi vērtēdams, viņš cieta no tā, ko bija sadarījis. Pārdzīvoja, ka nav taisni dzīvojis un krietni darījis. Tāds bija viņa temperaments, un tā viņam dzīvē salikās, bet viņš mani darīja laimīgu.
Mani silda atmiņas par vasarām, kad dzīvojām Kurzemē, kur pie Skrundas Lejasmāļos mūs pieņēma to māju saimnieki. Haris augām dienām sēdēja laivā uz Ventas, makšķerēja, un 1998. gada 3. augustā Dievs viņu paņēma augšā pie sevis. Dienas vidū, vasaras pilnbriedā, tieši no laivas mirdzošā upē Dievs viņu savās rokās pacēla debesīs.
Visu rakstu lasi Santa+ vai žurnāla IEVAS STĀSTI 2023. gada pirmajā numurā!
