Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No mušas izpūsts zilonis
TV skatītāji jauno aktrisi Katrīnu Blauu iepazinuši tādos seriālos kā Apsūdzēti mīlestībā, No naida līdz mīlestībai un Nelūgtie viesi, viņa pērn ar ģimeni piedalījās arī raidījumā Šefu gaidījāt?. Stāstot, kā pieteikusies attiecību šovam Mīlas nometne, Katrīna atzīst, ka ar dzīvesbiedru Mārci jau kādu laiku sapņoja par braucienu uz Gruziju. «Bijām saklausījušies stāstus, cik tur viss ir forši. Un tad vienā dienā ieraudzīju reklāmu, kurā pāri tiek aicināti pieteikties šovam, kura darbība risināsies Gruzijā. Sapratu, ka tā ir zīme, un, daudz nedomājot, pieteicos. Būt kameru priekšā esmu pieradusi, tāpēc man tā šķita lieliska iespēja. Arī Mārcis bija ar mieru,» stāsta Katrīna.
Līdz ar iesaistīšanos šovā viņi kļuvuši par apspriestākajiem dalībniekiem. Aktrise pārsteidza ar atzīšanos, ka strīda karstumā viņai gadījies pacelt roku pret savu mīļoto vīrieti. «Tas nebija domāts tieši, biju savu sakāmo nepareizi noformulējusi. Tāpēc bija aizskaroši lasīt, ar kādiem virsrakstiem tas viss tika pasniegts portālos. Tika izvilkta sensācija ne no kā,» sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» nopūšas Katrīna.
«Paldies Dievam, mana ģimene ir adekvāta, un, noskatoties šo epizodi, smējās, jo zina, kā ir patiesībā.
Bijām aizbraukuši pie Mārča tēta, kurš, skatoties uz mani, smējās un teica: «Nu, ko tu tāda maza, trausla meitenīte vari Mārcim izdarīt?!» Tas, ko teicu par klupšanu viņam virsū, nenozīmē, ka viņš nabadziņš sēž iespiests stūrītī, gauži raud, bet es aukstasinīgi viņu spārdu un situ ar kulakiem. Vairāk tā ir kliegšana vai bļaušana, kas arī, protams, nav nekas labs. Jā, pēc dabas esmu daudz asāka un emocionālāka nekā Mārcis, taču fiziski viņu neietekmēju,» skaidro aktrise.
Bērnu audzināšanā rasts kompromiss
Ar Mārci Katrīna ir kopā jau trīs gadus, un abi audzina aktrises divus bērnus no iepriekšējām attiecībām. «Kovida laikā iepazināmies Tinderī un diezgan ātri uzsākām kopdzīvi. Mārci absolūti nemulsināja fakts, ka man ir divi mazi bērni. Tieši otrādi. Viņiem jau no paša sākuma izveidojās ļoti labs kontakts, bērni viņu ātri pieņēma un iemīlēja,» priecājas Katrīna.
Piesakoties šovam, pāra galvenais mērķis bija – ar speciālistu palīdzību uzlabot saskarsmi un komunikāciju, jo atšķirīgie uzskati bērnu audzināšanā nereti viņus noveda pie strīdiem. Uz jautājumu, vai viņu attiecības nu ir kļuvušas labākas, Karīna saka: «Man šķiet, jā. Bērni tagad zina un cenšas tās ievērot, kas ir Mārča sāpīgākās tēmas – pa dīvānu nelēkāt un mašīnā neēst… Taču arī Mārcis ir kļuvis nedaudz pielaidīgāks. Uz situācijām, kas agrāk viņu varētu sadusmot, nu reaģē mierīgāk. Arī es mainījos, jo šovs palīdzēja ieraudzīt sevi no malas. Mēģinu būt stingrāka un neatļauju bērniem gluži visu,» stāsta Katrīna.
Ģimene – lielākais atbalsts
Aktrise Katrīna Blaua nāk no kuplas ģimenes. «Mani vecāki ir šķīrušies, no mammas puses esam 5 bērni, bet tētim ir vēl viens dēls. Kad mamma ar tēti izšķīrās, man bija divi gadi, paliku dzīvot kopā ar tēti un viņa sievu, ko dēvēju par mammu, jo viņa bija tā, kas mani uzaudzināja. Viņai ir dēls, kurš man ir kā brālis,» stāsta aktrise.
Katrīna nelabprāt runā par apstākļiem, kāpēc tika pieņemts lēmums, ka viņa paliek dzīvot pie tēva, taču atzīst – ir laimīga, ka tā noticis. Vecāki vienmēr bijuši viņas labākie draugi un lielākais atbalsts. Arī ar īsto mammu viņai izdevies saglabāt normālas attiecības. «Protams, bija grūtāki periodi, bet šobrīd esam visu izrunājušas, savu sāpi izraudājušas, un viņai visu esmu piedevusi,» skaidro viņa.
Viņa pati aizbrauc uz Ķīnu
Katrīnas bērnība un pusaudžu gadi pagāja Ulbrokā. «No agra vecuma sapņoju par kamerām un modeles darbu. Kad man bija 14 gadi, pieteicos Vacatio modeļu skolā, sāku iet uz nodarbībām, un ļoti ātri sekoja pirmais noslēgtais līgums ar Ķīnas modeļu aģentūru. Man bija tikai 15 gadi, kad viena devos uz Ķīnu,» šobrīd ar šausmām atminas Katrīna. «Nesaprotu, kā vecāki mani palaida. Bija diezgan bailīgi, šodien diez vai ko tādu varētu atkārtot,» atzīst viņa.
«Kad nonācu Ķīnā, uzreiz sākās kastingi un darbi.
Lielākoties fotografējos interneta apģērbu katalogiem, tā nebija augstā mode. Kopumā Ķīnā pavadīju trīs mēnešus, un tā bija lieliska pieredze,» teic Katrīna. Pagāja trīs gadi, un viņa uz Ķīnu devās otrreiz. «Tad man jau bija 18, arī nopietns draugs. Toreiz staigāju pa kastingiem, tomēr mani nekur neņēma,» smejas viņa. «Būdama Šanhajā, sapratu – lai arī kā man patīk modeles darbs, neesmu gatava nemitīgi sēdēt uz diētas un vingrot, lai tikai iekļautos standartos. Neesmu uz to tendēta. Pie manis atlidoja draugs, un šajā brauciena reizē vairāk nodarbojos ar pilsētas izpēti un naktsdzīvi. Mājās no Ķīnas devos, jau būdama gaidībās,» atklāj Katrīna.
Bērni katrs no sava tēva
«Man vecākais dēls Kristians Pauls piedzima, kad man bija 19 gadi. Kādam tas var šķist par agru, taču es uzskatu, ka abi mani bērni nāca posmā, kad man to visvairāk vajadzēja. Viņi ir tie, kas mani sazemē. Kad viņu nav blakus, varu ļauties bohēmai un trakulībām. Nezinu, kur tagad vispār būtu bez bērniem,» spriež viņa. Kad puikam bija deviņi mēneši, Katrīna ar draugu sapratusi, ka grib mainīt vidi.
«Naktī pēkšņi izlēmām, ka agri no rīta pakojam mantas un braucam, kur acis rāda. Aizbraucām līdz Slovākijai, Tatriem. It kā jau taisījāmies atpakaļ, kad atskanēja zvans no drauga, kurš dzīvo Itālijā. Viņš uzaicināja mūs padzīvot pie sevis. Bijām jauni un dulli, piekritām. Nodzīvojām Itālijā pusgadu. Šajā laika posmā paspēju par modeli pastrādāt arī Milānā,» atminas viņa. Jau Itālijā viņa izšķīrās no Kristiana Paula tēva. «Laikam emocionālā spriedze mums abiem bija pārāk liela. Negāja viegli – sveša valsts, mazs bērniņš, abiem bija jāstrādā, lai savilktu galus kopā. Kaut kā nemanot attālinājāmies viens no otra un sarunājām – būs labāk, ja iesim katrs savu ceļu,» stāsta Katrīna.
Atgriezusies no Itālijas, viņa sākusi strādāt kafejnīcā Herbārijs. «Tur iepazinos ar šefpavāru. Sākām sarakstīties, iet uz randiņiem, pēc kāda laiciņa sākām dzīvot kopā. Piedzima meita Sofija. Viss it kā bija kārtībā, taču sākās kovids. Draugam nāca ļoti labs darba piedāvājums, pārcēlāmies uz dzīvi Skrundā. Tas man bija dzīves smagākais periods. Tur nebija neviena drauga vai tuvinieka. Nebija, kur strādāt – bija vienkārši viens liels tukšums. Sākās depresija, kas izpaudās greizsirdībā, neapmierinātībā ar dzīvi.
Šī emocionālā stāvokļa dēļ agri beidzu meitu barot ar krūti, jo gribēju atgūt kontroli vismaz pār savu ķermeni, cerībā, ka tas palīdzēs man izkļūt ārā no tā stāvokļa, kādā biju,» stāsta aktrise.
Viņi pārcēlušies uz Kuldīgu. «Nonākot citā vietā, negatīvās emocijas, kas bija krājušās, uzsprāga. Divās dienās mēs ar meitas tēvu bijām izšķīrušies. Jā, šīs attiecības izjuka manis dēļ. Šobrīd meitas tēvs ir nodibinājis citu ģimeni, ir laimīgs. Mums saglabājušās labas attiecības, viņš ir brīnišķīgs tētis,» atzīst viņa.
Pēc šķiršanās Katrīnai sākusies nākamā depresija – kā vienai ar diviem maziem bērniem un bez darba iztikt. «Izmisīgi sāku meklēt peļņas un sevis realizācijas iespējas, rakstot un piedāvājot savus pakalpojumus uz visām iespējamām vietām Kuldīgā. Atsaucās laikraksts Kurzemnieks, par ko esmu ļoti pateicīga, jo tas bija salmiņš, kas mani tobrīd noturēja pie dzīvības. Ilgi gan par žurnālisti nenostrādāju, tomēr tas bija lielisks laiks,» tā aktrise.
Sapnis par kino
Lai gan prieks un laime mijās ar bezcerības periodiem, jau no jaunības vienmēr viņai iekšēji bijis sapnis par filmēšanos kino. «Biju pieteikusies visdažādākajās kastingu grupās sociālajos tīklos, arī dažādās aģentūrās. Mani aicināja piedalīties dažādu filmu masu skatos, arī filmā, kura gan vēl nav iznākusi uz ekrāniem, par grupu Jumprava. Tur viena no galvenajām lomām ir aktierim Rihardam Zelezņevam, ar kuru iepazinos un uzturēju kontaktus,» stāsta jaunā aktrise.
Kad Rihards piedalījās provēs seriālam Apsūdzēti mīlestībā, režisors viņam pastāstīja, ka nekādi nevar atrast aktrisi galvenajai lomai, un viņš ieteica Katrīnu. «Devos uz provēm, pēc kurām man šķita, ka esmu izgāzusies, mani noteikti nepaņems. Gāju mājās un gauži raudāju. Likās – tāda iespēja, pirmā lielā loma, un tā visu sačakarēt. Taču nākamajā dienā man piezvanīja un paziņoja, ka lomai esmu apstiprināta. Tā bija viena no laimīgākajām dienām manā mūžā,» neslēpj Katrīna.
Filmēšanas laukumā viņai ļoti palīdzējuši pieredzējušie aktieri, devuši padomus, tāpēc viņa ātri iejutusies. «Varbūt tas skanēs iedomīgi, bet ļoti ar sevi lepojos. Tas ir pirmais un mans iemīļotais projekts, kas pavēra durvis uz kinopasauli,» saka jaunā aktrise. Pēc Apsūdzēti mīlestībā sekoja citi projekti, un Katrīna cer, ka reiz viņu kāds režisors uzaicinās lielai lomai arī pilnmetrāžas filmā. «Esmu laimīga, jo daru to, kas man patīk. Ceļš līdz aktrises profesijai gan nebija viegls, taču tas bija to vērts.»
Citus interesantus rakstus lasiet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā!
