«Tas, kas man ļoti patīk Spānijā, – spāņi fundamentāli uztver cilvēku par skaistu. To esmu paņēmusi arī sev – uz citiem cilvēkiem vajag skatīties nevis caur kritikas, bet caur intereses prizmu, meklējot interesanto,» intervijā žurnālam Ieva saka aktrise Ieva Pļavniece, kura jau vairākus gadus Spāniju sauc par savām mājām.
«Man bija komplekss par savu degunu, biju pat domājusi par plastisko operāciju.
Taču tad sapratu – bet tas jau nemainīs manu raksturu. Ja vispār saskatu problēmu, tā jārisina iekšēji, nevis ārēji,» pārliecināta ir Ieva.
Lai gan Spānijā viņa izbauda to, ka uz ielas latviešu aktrisi neviens nepazīst, Pļavniecei vienmēr bijis svarīgi labi izskatīties. «Ikdienā vienmēr minimāli uzkrāsojos, lai arī Spānijas karstumā tas ir grūti – viss meikaps ātri notek. Bet tas, ka neatpazīst, nenozīmē, ka vari uzvesties kā kretīns, joprojām spēkā ir manis pašas ētikas kodekss. Vizuālais izskats ir mana higiēna, ētika un estētika,
man svarīgi, lai neizskatos kā nošņurkusi lupata,» saka Ieva.
«Svarīgi, lai arī drēbes, kuras valkāju mājās un dārzā, nav noplukušas – nekad, dārzā strādājot, nevilkšu vecas, saplēstas trenuškas ar burbuļiem uz ceļgaliem. Mūsu ģimenē vienmēr bijis aktuāli piedomāt par ārējo izskatu,» stāsta aktrise.
Rūpes par sevi gan nenozīmē izmisīgus centienus par katru cenu saglabāt jaunību.
«Es novecoju un to pieņemu.
Neko nešpricēju sejā, jo mīmika ir ļoti svarīga,» uzsver ieva. «Atceros, cik grumbaina, bet īsta bija aktrise Velta Skurstene – viņas grumbas bija tik mīļas! Jā, protams, gribas novecot lēnāk…» atzīstas viņa.
Sarunu ar Ievu Pļavnieci lasi žurnālā Ieva un digitālajā žurnālā Santa+!