Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
1
-
1
-
1
-
«Ir tik daudz, ko teikt, ka pat negribas runāt, jo nezinu, kā. Es nezinu, kā izstāstīt to, kas ir tik neglīts, sāpīgs, vēl joprojām šajā pasaulē eksistējošs,» atzīstas viņa. «Esmu vardarbības skarta, to apzinos. Vai es to slēpju? Jā. Vai to daru apzināti? Jā. Izvairos par to runāt? Jā! Bet vienmēr man ir jautājums sev – kāpēc? Un arī tagad es sev uzdodu šo pašu jautājumu. Es nevienam neatklājos. Manas rētas apklājās ar ūdeni katru reizi, kad es turpināju augt. Tā ir bijis vienmēr. Un ūdens ir slēpis manas augušās rētas,» savu pieredzi un pārdomas, kas saistīta ar smago vardarbības tēmu, aktrise Florence-Vīksne nupat publiskojusi portālā ligavam.lv. «Paldies par iespēju paust savu pieredzi, lai degtu liesmu, kas dziedina,» paudusi viņa, daloties ar savu rakstu «Vardarbības aisberga neredzamā daļa.»
«Man ziema ir mīļākais laiks, lai dziedinātu iekšējo nemieru. Jau 8 gadus es eju aukstās peldēs, un tieši ziemas ūdens aukstums mani uzrunā. Manas sakarsušās domas, dusmas, kas neliek mieru par pasaules netaisnībām, ka es tur neko nespēju darīt ar vārdu vai spēku. Asaras, kas laužas no manas dvēseles par katru bērnu, kurš cieš, par Māti, sievieti, par Tēviem, kuri ir labi, bet bieži nav vairs uz šīs zemes…Kad es pieskaros aukstumam, manas asaras, šķiet, sasalst sniegpārslās un apsedz visas manas rētas. Tad es jūtos viegli,» raksta Ieva.
Citi lasa
«Arī tagad, apzinoties to, kas pieredzēts dažādos posmos dzīvē, man ir kauns. Vienkārši par to, ka man ar ko tādu bijis jāsaskaras. Lai būtu konkrēta, tad izmiešana, pazemošana, fiziski spļāvieni sejā.
Esmu uz savas ādas izbaudījusi, kā man iesit sveši cilvēki, sākot no bērnu dārza, tad vēlākos gados manā darba vietā. Esmu pieredzējusi seksuāla rakstura uzmākšanos no vīriešiem savā darba vietā un citur.
Es esmu bijusi izsmieta, nospiesta, aprunāta, ķidāta un redzējusi vardarbības briesmas savā priekšā, kad kāds kādu vēlas nosist līdz nāvei, draud, psiholoģiski pazemo un tā tālāk,» atklāta ir viņa.
«Mana pasaule ir ļoti nedroša vieta. Šeit es vienmēr esmu jutusies viena. Es nevienam neuzticos. Es nevienam neticu. Tā tas ir, to neslēpju. Šīs ir tās lielās sekas tam, kas ir ar mani noticis, ar ko es augu ikdienā. Un tādi mēs esam daudz,» skaudrās atziņās dalās aktrise.
Tikai darbs ar sevi un savu apziņu Ievai palīdzējis nesalūzt pārbaudījumu un pārestību priekšā. «Man reiz bija moto: «Es piedzimstu viena un nomirstu viena. Visam, kas manā ceļā, vērtību piešķiru es pati. Ir svarīgi, kas ir manā dzīvē, kā es vadu savu dzīvi, nevis kāds cits no malas.» Ar šādu moto gāju visur, jo apzinājos, ka neviens, kurš dara mana pāri vai saka saldus vārdus, nevar mani izglābt tā, kā es pati sevi! Un tā sākās manas attiecības ar sevi.» Tagad Ieva ir laimīga sieva un māmiņa, un aicina arī citas sievietes nesamierināties ar pārestībām.
