Ēriks Vilsons, kurš ir pāris gadu jaunāks par brāli aktieri Mārtiņu Vilsonu, teju kļuvis par pilna laika rakstnieku. «Pantot – tā saucu savu dzejoļu rakstīšanu un to jau daru no jaunības,» žurnālam Privātā Dzīve atzīst Ēriks. Savā trešajā grāmatā Pēc otrā zvana asprātīgā stāstījumā viņš raksta par aktiera Jurčika piedzīvojumiem, kas jau aizsākušies viņa pirmajā grāmatā Me un Mo.
Ēriks neslēpj, ka liela daļa aprakstītā ir paša piedzīvotais.
«Tie, kas strādā teātrī, tie sapratīs nosaukumu Pēc otrā zvana. Pa to laiku var paspēt salāpīties vai sarunāt, lai bufetē atstāj glāzi konjaka, ko iedzert izrādes beigās. Vēl var pagūt atkārtot tekstu, iedzert kafiju, paklačoties vai iegrūst kādu pohainu kolēģi aukstā dušā, iedot rokā pīķi un izstumt uz skatuves,» smejas Ēriks.
Aktieris Ēriks Vilsons uzsver, ka viņam visu patīk darīt vienam. «Vairs negribu spēlēt uz lielās skatuves, man nepatīk ņurcīties kaut kādā kolektīvā. Vienatnē man patīk gan rakstīt, gan arī spēlēt izrādes. Tā es sajūtu zināmu stabilitāti,» nosaka viņš. Arī izrādes Ēriks Vilsons spēlē viens – projektā Skolas soma viņš ir viens Pazudušajā dēlā, arī izrādi Mana Magadana par piedzimšanu Sibīrijā spēlē viens.
Plašāk lasiet žurnāla Privātā Dzīve jaunākajā numurā