«Tā ir sagadījies, ka viens bez otra nevaram dzīvot, un tā jau kopš 1968. gada,» atzīst Dailes teātra aktieris Pēteris Liepiņš. Viņš jau 52 gadus ir uzticīgs savai kundzei, vācu valodas speciālistei Maijai Liepiņai.
«Mēs dzīvojam klusi un mierīgi. Tik ilgi kopā diendienā dzīvojuši, kā šajā pandēmijas laikā, gan laikam nebijām nekad. Kopā lasām grāmatas un izrunājamies. Maija uzskata, ka šāds uz brīdi apstāšanās mirklis mums visiem bija ļoti vajadzīgs, jo visu laiku bija traka skriešana. Tik daudz kur bija jāpaspēj, tik daudz ko nedrīkstēja nokavēt. Tas nemiers joprojām nav pazudis,» saka aktieris.
«Nevaru pateikt, ko tie, kas šobrīd izlemj šķirties, dara nepareizi. Arī mums ir klājies visādi, bet par šķiršanos gan nekad neesam runājuši.
Ja viens no otra gribam mazliet atpūsties, es uz pāris stundām kaut kur aizeju – uz garāžu vai veikalu.
Maija tad parasti cenšas mani uzmeklēt un jautā: «Kur tu esi un kad būsi mājās?» Agrāk mani tas mazliet kaitināja, bet tagad esmu sapratis – tā ir milzīga vērtība, ka ir kāds, kurš tevi gaida mājās. Kāds, kam rūp, kas ar tevi notiek,» uzsver aktieris.
«Vienā sievietē var atrast daudz, daudz vairāk, nekā tad, ja savā dzīves laikā izvēlies būt kopā ar vairākām. Vēl joprojām katru dienu viens otrā atklājam kaut ko jaunu,» teic aktieris.