«Gandrīz 20 gadu esmu nostrādājis ceļojuma aģentūrā Impro par grupu vadītāju un gidu,» stāsta Igors Siliņš.
«Uzņēmums pērn nodokļos valstij ir samaksājis vairāk nekā 600 tūkstoš eiro, un valsts solīja sniegt atbalstu tūrisma nozarei. Tādēļ aprīļa sākumā pieteicos dīkstāves pabalstam. VID savā sirsnībā man diemžēl to atteica. Arī pārējiem uzņēmuma darbiniekiem dīkstāves pabalsts ir atteikts.
Runas par atbalstu ir tukša vervelēšana. Man nav nodokļu parādu, bet diemžēl izdzīvot šajā valstī nevaru.
Atteikuma arguments ir – esmu pensionārs. Tātad man viss jau ir pilnīgā kārtībā. Tas nekas, ka mana pensija ir 134 eiro un 67 centi. Pirms kāda laika biju aizgājis uz kantori, kur reģistrē maznodrošinātos. Man pateica, ka šim statusam neatbilstu, jo man esot liels dzīvoklis,» atklāj Igors, kurš jau paguvis tikt pie parāda par mājokli.
«Ko man darīt? Gaidīt, kad ar diviem bērniem tikšu izmests no dzīvokļa? Mans pacietības mērs ir pilns.
Tiklīdz varēs, pametīšu šo valsti uz ilgāku laiku.
Jau konsultējos ar zinošiem cilvēkiem par iespējām izveidot uzņēmumu un reģistrēt to ārzemēs, jo nekad mūžā neko nereģistrēšu Latvijā. Trīs gadus esmu nostrādājis Norvēģijā, varētu tur vadīt tūrisma braucienus mazākām cilvēku grupām. Pats pildītu gan gida, gan šofera pienākumus. Norvēģiju pārzinu, astoņvietīgu busiņu stūrēt māku. Latvijā man nav, ko gaidīt, un man ir žēl cilvēku, kas nespēs saņemties, lai aizbrauktu.»
Lai izdzīvotu, Siliņš pat gatavs spēlēt uz ielas. «90. gados kopā ar draugiem trīs gadus braucu uz Vāciju spēlēt uz ielas. Ja uz ielām spēlē Latvijā, uz tevi skatās kā uz nožēlojamu nabagu. Taču Vācijā to dara visu līmeņu mūziķi. Esmu redzējis, kā no filharmonijas iznāk astoņi vīri smokingos ar instrumentiem rokās. Nospēlē pāris dziesmu, cilvēki ir sajūsmā un samet naudu. Viņi nav trūkumcietēji un par šo naudu iemalko alu tuvējā krodziņā.
Esmu spēlējis uz ielas Amsterdamā, Antverpenē, Parīzē un visur esmu nopelnījis. Tā kā šobrīd nevaru spēlēt ārzemēs, es varētu to darīt, neizejot no mājas. Esmu izveidojis sarakstu ar 27 dziesmām, kuras būtu gatavs izpildīt tiešsaistē. Klāt pievienotu konta numuru ar norādi – ja gribat, varat ieskaitīt pāris centu,» stāsta Igors.
Materiāls publicēts žurnālā Privātā Dzīve, Nr.17