Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pats Jānis Vimba par notikušo bija lakonisks: «No manis komentāru nebūs!» Nav zināms, ko tālāk darīs bijušais teātra vadītājs, kurš augstajā amatā savulaik nonāca no aktieru vidus. Nerunīgs bija arī teātra mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs. Vēl maijā Vimba bija apņēmības pilns turpināt darbu teātra vadītāja amatā. «Ar komandu, kāda ir šobrīd, man nav bail doties ne izlūkos, ne uzbrukumā nākamajai sezonai,» sacīja viņš. Tomēr komisija Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatam, kur atalgojums paredzēts 3677 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, no 14 pretendentiem viņu neizvēlējās.
Tas, ka aktieru kolektīvā nav liela atbalsta Vimbas kandidatūrai, bija vien nojaušams, jo vēl pirms konkursa izsludināšanas atbalsta vēstuli no aptuveni 70 teātra aktieriem bija parakstījuši vien 10. Tagad aktrise Evija Krūze PDz atklāja: «Man personīgi ar Jāni nekādas problēmas nav bijušas, es nebiju arī pret to, ka viņš vada teātri. Zinu gan, ka daudziem ar Jāni bija saskarsmes problēmas. Manuprāt, komanda, kurā bija gan Jānis Vimba, gan Elmārs Seņkovs, nākamajai teātra sezonai sevi pieteica diezgan pārliecinoši. Ticēju, ka uz priekšu viss varētu izvērsties labi, bet tikpat labi arī jaunais direktors būs ļoti labs.»
Aktrise Inga Misāne-Grasberga, kas pēc 18 gadiem štatā darba attiecības ar Latvijas Nacionālo teātri pārtrauca šā gada sākumā, atzina: «Mēs daži, iespējams, nojaušam vai zinām ko vairāk, bet tam ir jāpaliek pie mums.
Tomēr esam kultūrvide, tādēļ nevaram sākt «plunčāties» dubļos.
Ne velti Smiļģis par teātri ir runājis kā daili. Būtu jauki, ja mēs iemācītos domāt un skatīties uz lietām daiļi, nekļūstot par sīkumainiem problēmu kasītājiem. Teātrim ir jādomā idejiski – tālāk, vairāk, augstāk. Teātros pie vadības grožiem jābūt cilvēkiem, kuriem ir gaume, ideāli, augstas prasības pret ētiku, kultūru un arī cilvēciskām īpašībām. Uzskatu, ka visu parādīs darbi.
Ir svarīgi, lai mēs cits citu spētu novērtēt, nevis tikai uzbruktu, pazemotu un nonivilētu. Teātra direktors ir svarīgs, jo viņš vada māju, kurā mīt aktieri. Bez tiem teātris nevar pastāvēt, un mēs taču zinām arī par iekšējiem klimatiem, kas ir svarīgi jebkurā vidē. Tas viss ir saistīts. Droši vien žūrijā to arī ņēma vērā. Pieci gadi bija gana liels periods, kurā skatītājs varēja novērtēt Latvijas Nacionālo teātri, «gāžot to riņķī». Katra sezona ir ļoti svarīga. Jaunā paaudze nāk, vecā aiziet, teātris nedrīkst šķērdēties ar laiku.»
Savukārt ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ivars Puga, kurš no teātra aizgāja 2018. gadā, kļūstot par Saeimas deputātu, pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām bija iecerējis atgriezties teātrī. Pagājušajā rudenī viņš stāstīja par iespējamu atgriešanos Nacionālajā teātrī. «Sainis, ko Jānis Vimba mēģināja pacelt, vienkārši bija viņam par smagu. Un tas viņā kaut ko salauza. Cerams, ka sabojātais kaut kad atjaunosies un viss atkal būs kārtībā,» uzsver Puga.
Kas pēkšņi notika, ka Puga tagad saka: «Katrs cilvēks dzīvo ar to, ko dara un katrs atbild par saviem vārdiem. Un katra sviestais bumerangs ātrāk vai vēlāk atnāk atpakaļ,» uzziniet jaunākajā žurnāla «Privātā Dzīve» numurā.
