Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Nu jau kopā esat divdesmit vienu gadu. Kad iepazināties, Ivaram Kalniņam bija pāri piecdesmit, tev – 29 gadus mazāk. Teici – es sev ļāvu būt viņa mūzai. Kāda tu tolaik biji?
– Tāda pati kā tagad, tikai tievāka un dumjāka. Biju pārcēlusies dzīvot projām no vecākiem, iestājusies juristos. Piestrādāju par bārmeni un oficianti populārajā klubā Karakums, kur pulcējās aktieri un mūziķi. Pareizā meitene, kura skolā labi mācījusies, daiļlasīšanas konkursos un soļošanas skatēs piedalījusies, kurai vecmāmiņa no tēva puses – Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzēja ar 40 gadu stāžu, pēkšņi nonāk īstajā dzīvē. Un saprot, ka tā ir pavisam citāda – tusiņi, koncerti, negulētas naktis, mīlestība sākusies, beigusies, un esi atbildīga vienīgi par sevi…
Ja somiņā ir zobu birste, galvas tabletes un zeķbikses, tad dzīve rullē, un nav svarīgi, kur pamodīsies.
– Tad Karakumā ieklīst vīrietis ar viegli aizlauztu sirdi, maskētu aiz uzdzīves, un apziņu, ka patīk sievietēm, un saka tev: «Jūs izskatāties pēc Monas Lizas…» Tu atbildi: «Bet jūs – pēc Ivara Kalniņa!» Kad pēc gadiem Kalniņu intervēju, viņš atzinās, ka tu esi labākais, kas ar viņu dzīvē noticis.
– Bet viņš izvēlējās mani, nevis es viņu. Viņš nebija mans mīļākais aktieris, nebiju viņa fane un lencēja. Nostrādāja ķermeņu ķīmija. Neraugoties uz jaunību, biju nobriedis cilvēks un šajās attiecībās neizšķīdu, nebūvēju dzīvi kopā ar kinozvaigzni. Ilgi biju drīzāk rezervēta. Bet viņš mani atbruņoja ar vīrišķību. Ivars ir vīrišķīgs vārda tiešā nozīmē, tas ļauj man justies galēji sievišķīgai. Tikai tagad sāku saprast, ka ir darbojusies klasiskā formula – īpašībās līdzīgs tēvam. Mans tēvs ir ārkārtīgi vīrišķīgs. Un man nekad nav bijušas romantiskas attiecības ar vīrieti, kurš nebūtu vismaz desmit gadu vecāks. Vīrietī meklēju aizvēju, kas mani neaizēno. Ivars mani uzreiz sargāja no liekas mediju uzmanības, no sliktiem cilvēkiem – skaudīgiem, nenovīdīgiem, no kādām aizvainotām brūtēm… Man nekad ar to nav bijis jāsaskaras, kaut toreiz viņš tika ļoti lenkts, viņam bija ārkārtīga sieviešu uzmanība. Domāju, viņu lenc joprojām… (Smaida.)
Patiesībā viņš iekšēji ir jaunāks par mani. Esmu racionālāk domājoša, tā, kas visu sazemē, stratēģe un plānotāja. Un man vienmēr taisnība. (Smejas.) Bet māku arī pierauties.
Nekad nelienu vīra profesionālajās lietās, netēloju viņa menedžeri, man riebjas, ka sievietes apprecas ar radošiem cilvēkiem un kļūst par viņu menedžerēm.
Bet sākums gan nebija vienkāršs. Kad viņš savos projektos ilgāk bija projām, esmu gan raudājusi, gan skandālus rīkojusi. Taču man agri pielēca, ka jāatmet egoisms, – ja viņš tikai sēdēs man blakus un skatīsies acīs, mēs tā arī dzīvosim mazajā dzīvoklītī, nekā mums nebūs. Un sapratu, ka Ivaru nedrīkst raustīt, kontrolēt, ir jāglauda pa spalvai. Tad viņš izdarīs visu: nesīs kafiju gultā un pat nomazgās traukus. Tā ir mijiedarbība: attiecības ir pulksteņa mehānisms. Kad vīram tuvojas liels darba projekts, tad zinu: man jāapvelk viņam apkārt aizsargaplis, lai ne par ko citu šobrīd nav jādomā.
Visu interviju lasi Santa+ un žurnālā Pērle, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
