Dailes teātra aktieris PDz stāsta – pamazām jau notiek mēģinājumi nākamās teātra sezonas izrādēm, bet brīvos brīžus viņš kopā ar ģimeni tagad pavada Salacgrīvā, kur dzīvo aktiera vectēvs.
"Vairs nav tie laiki, kad varēju aizbraukt, paņemt vīna glāzi un vienkārši atpūsties, jo mamma un vecmamma visu jau izdarījušas. Tagad ir citas vērtības, cita situācija. Pašam jāpļauj zāle, jārok zeme, jāpielabo sēta un jārūpējas par siltumnīcu,» atzīst Bulis.
Citi lasa
Andris stāsta – paša rokām būvētais siltumnīcas karkass labi kalpo jau sešus gadus, tādēļ pavasarī atliek vien nomainīt plēvi.
«Bērnībā šķita, ka tas viss ir ļoti vienkārši, bet tagad saprotu – bērnības parāds jāatdod ar savu darbu. Skatos uz māju, un redzu – jumts jāmaina, un vectēvam tas nav pa spēkam. Atceros, kā mamma kādreiz man teica – aizej uz dārzu pēc zemenēm, uz siltumnīcu pēc gurķīšiem! Tagad tā varu teikt savam dēlam un meitai. Tas, manuprāt, ir skaisti, lai gan pirms dažiem gadiem es, kurš dārza darbus, īpaši ravēšanu, necietu ne acu galā, pat nevarēju iedomāties, ka reiz šādi runāšu,» smej Bulis un piebilst – tagad pat sācis pievērst uzmanību tam, kādas puķes zied dārzā.
Siltumnīca ir visas ģimenes rūpe. Pagājušajās brīvdienās Bulim bija siltumnīcā jāpiesien sievas Ilzes sastādītos gurķus un tomātus. Kad jāravē, tad talkā nāk arī mazā meita Alise, ar kuru kopā izpētīts katrs siltumnīcā sastaptais kukainītis, un pat internetā meklēts katra nosaukums! Andris atzīst – interese par dārza darbiem viņam arvien pieaug.
«Nesen biju Dobeles ceriņu dārzā, kur filmējām raidījumu Dzīvīte. Tur zied arī dažādas ābeles. Daudz ko uzzināju par dažādām šķirnēm – kuras labākas, kuras tikai dekoratīvas. Salacgrīvas dārzā vecās ābeles drīzumā vajadzēs nomainīt ar jaunām,» spriež viņš.