Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
«Nav noslēpums, ka mēs, sievietes, veidojam attiecības arī ar spoguli. Ļoti personiskas attiecības. Lai apzīmētu to, kādas ir manas attiecības ar to, palīdz pašironija,» intervijā žurnālam Ievas Stāsti atzīstas psihoterapeite Aina Poiša. «Ja aizeju pie spoguļa ar brillēm, man nepatīk tas, ko tajā redzu. Ja noņemu brilles – o, tīri neko!» viņa smejas.
«Manā vecumā spogulī parādās realitāte,
sevišķi, ja esi izgājusi cauri kādam emocionālam pārdzīvojumam. Iekšējais smagums atspoguļojas sejā, sevišķi jau tad, ja neesi uzlikusi dežūrsmaidiņu,» atklāta ir Aina.
«Kad skatos spogulī ar brillēm, tūlīt sāku domāt – varbūt jāmasē seja, jāiemācās sejas fitness vai regulāri jāiet uz sejas masāžām, jo pašai slinkums,» saka viņa un neslēpj, ka arī lietot vitamīnus un dzert vairāk ūdens varētu, bet… aizmirstas.
Īpaši sarežģīti sadzīvot ar pārmaiņām, ko sev līdzi nes gadi, ir sievietēm, kuras bieži redz sevi no malas – TV ekrānā, žurnālu bildēs. «Nav viegli, reizēm šaubos vairāk nekā jebkad. Sveišķi, ja jāfilmējas televīzijā. Prātoju, vai šī sabiedrība vispār grib, ka kadrā iet padzīvojusi sieviete. Un vai es vēlāk, redzot sevi ekrānā, spēšu nemocīties, nepārdzīvot to, kā izskatos?» saka Aina.
«Privilēģija būt mūžīgi jaunam ir vienīgi manekenam, cilvēkam ne.
Bieži esmu teikusi jā, lai aizstāvētu sievietes, kas vairs nav jaunības plaukumā. (..) Taču arī es ar visām savām zināšanām, pieredzi un spēju uz sevi skatīties pat tad, kad nepatīk, ārkārtīgi šaubos. Prasu padomu draudzenēm. Lai es pieņemtu realitāti, kāda tā ir, lai trenētos sevi pārāk nenosodīt, lai nekoncentrētos uz to, kā es izskatos, un nedomātu, vai iederos, ja vairs neesmu pirmā svaiguma, mēģinu fokusu pagriezt uz citu pusi – vai tas, ko runāju, ir noderīgi un interesanti? Baigās sarunas ar sevi! Vesela monoizrāde,» atzīst psihoterapeite.
Godīgu sarunu ar Ainu Poišu lasi žurnālā «Ievas Stāsti» un digitālajā žurnālā «Santa+»!
