Aina bija tieša, ieraugot Jāni, un uzreiz metās jautāt: «Tā ir taisnība, ka tu baigi sen neesi saticis savus bērnus?» Viņš neslēpa, ka kāds laiciņš esot pagājis. Aina vēlējās precizēt, kāds tad ir šis laiciņš, uz ko Jānis atbildēja, ka tie ir apmēram divi mēneši. Viņa turpināja uzdot tiešus jautājumus.
Jānis aizbildinājās, ka viņam neesot bijis laika, jo viņš strādājot. Aina gan norādīja, ka tas ir tikai attaisnojums, jo strādā visi. «Es esmu runājusi ar daudziem vīriešiem, kuri ir šķīrušies. Viņi jūtas vainīgi, ka neredz savus bērnus, viņiem sāp sirds. Tev tā nav?» Aina jautā Jānim.
Tāpat Aina atgādināja, ka bērni ilgojas pēc tēta, kam sekoja nākamie asie vārdi: «Tev tā nav prioritāte dzīvē.» Jānis gan metās sevi aizstāvēt, sakot, ka Aina kļūdās, bērni esot viņa prioritāte. Aina uzsvēra, ka vēlējās pateikt visu, jo viņai ir skumji noskatīties uz to, ka tēvi nepilda savus pienākumus attiecībā uz bērniem.
Agrita mēģināja situāciju nogludināt, sakot, ka šī diena ir priekpilna, un bērni ļoti priecājas par tēta apmeklējumu. «Tāds brīnumu tētis. Man gan gribētos, lai tu drusciņ atbildīgāk rīkotos. To laiku tu neatgūsi atpakaļ, tā saikne pazūd,» Aina lika Jānim padomāt. Tāpat Agrita pastāstīja Ainai, ka abu starpā ir kāda noruna, ko Jānis apņēmies pildīt.