Agrita nolēmusi vest savu vecāko meitu Esteri piedzīvojumā uz Siguldu. Pa ceļam, braucot automašīnā, ir īstais laiks meitas un mammas sarunām. Cita starpā atklājas, ka Agrita agrā jaunībā bijusi ļoti azartiska.
«Kad biju jauna, biju traka un ekstrēma. Tomēr ar katru bērnu izjutu vairāk to atbildības sajūtu, ka nevar tik azartiski mesties iekšā visādās trakulībās,» viņa atzīst. Tikmēr meita Estere stāsta, ka arī viņai patīk azarts, tomēr viņai ir kaut kādas robežas, jo varot būt tāds mirklis, kad viņa sāk izjust bailes.
Agrita neslēpj: «Varam runāt par jebkuru tēmu, bet attiecību tēma šobrīd ir vissāpīgākā.» Meita Estere atbild: «Izraudi savas sāpes!»
Vēlāk Agrita gan atzīst: «Šorīt es pamodos ar tādu dīvainu sajūtu, kad velk uz pinkšķi, gribas paraudāt, tās slūžas tomēr ir atrautas vaļā…"