Īpaši satraukusies par meitas nākotni ir mamma Agrita: «Es tomēr esmu vecā kaluma cilvēks un uzskatu, ka vidusskola ir jābeidz, ejot fiziski uz skolu. Ar pārējiem bērniem es ceru, ka vairs tādu kļūdu nepieļaušu. Tā bija mana vaina – es nevainoju Esteri. Es pakļāvos un tagad jau vairs neko!»
Tikmēr Estere atklāj: «Es esmu slinka un varu to atzīt. Man tiešām patīk gulēt! Bieži nākas sevi sapurināt, lai saņemtos mācībām, bet vienmēr kaut kā tieku galā.»
Tāpat meitene atzīst, ka ir liels kārdinājums paralēli atrast arī darbu, lai nodrošinātu sev finanses. Taču Agrita neslēpj savas bažas: «Man bail, ka, sākot strādāt, finansiālā puse ņems virsroku un mācības tiks noliktas otrajā plānā. Ja viņa pilnvērtīgi nepievērsīsies mācībām, viņa var arī nepabeigt šo izglītības iestādi…»