– Pēc mēneša ir tava sešdesmitā dzimšanas diena. Tāds bilanču laiks. Vīrietim savā dzīvē esot jāuzceļ māja, jāiestāda koks un jānosit čūska – ceru, ka tā čūska gan nav domāta burtiski. Ko esi paveicis tu?
– Kokus es esmu sastādījis ļoti daudz, ligzda mūsu Putnos ir uzvīta ārkārtīgi skaista. Ir divi dēli, divas meitas. Man būtu grēks sūdzēties.
Izdarīts ir ļoti daudz. Tagad palielīšos – esmu veidojis kustību partitūru 22 operām un vairāk nekā 50 teātra izrādēm! Un lielie projekti – No zobena saule lēca, Mauglis, izrāde baseinā Mazā nāriņa! Abi ar manu dēlu Rūdi filmējāmies Nameja gredzenā! Vispār esmu izlutināts, jo vienmēr esmu darījis un joprojām daru kaut ko tādu, kas man patīk, ko mīlu. Un tie mani mazie pipari te deju skolā! Es laikam esmu vienīgais, kas apvaicājas, kā viņiem iet mīlestībā, un atbildes ir ļoti interesantas. Tas ir tik jauki! Būšana Dzirnās starp šiem gudrajiem, skaistajiem, dullajiem un emocionāli atvērtajiem dejotājiem ir reāls jaunības eliksīrs.
– Un kā tev pašam iet mīlestībā?
– Super! Paldies Dievam, visiem veselība ir kārtībā. Es ar to savu kāju esmu visslimākais – bet es izķepurošos, būs kārtībā! Un Singita tūlīt kāps kalnos, Anapurnas virsotnē. Divi no maniem bērniem šogad pabeidza augstskolu. Vecākā meita Katrīna pabeidza mediķus un strādā ātrajā palīdzībā Limbažos, bet jau drīz atkal studēs tālāk – bērnu radioloģiju. Tas galīgi nebija viegli, jo studiju laikā Katrīna apprecējās, piedzima mani mazbērni Augustiņš un Naomī. Bet viņa visu paveica un tagad turpinās studē! Rūdis pabeidza Mūzikas akadēmiju, kur mācījās bungu spēli pie Arta Orupa, tagad jau pats strādā skolā, kur māca bungas arī savas māsas puikam Augustiņam, spēlē grupās kopā ar zināmiem mūziķiem. Un joprojām turpina dejot Dzirnās!
Vecākajam dēlam Kristapam vasarā bija kāzas, tās notika pie mums Putnos. Kristaps ir dīdžejs. Man jau liekas diezgan traki, ka viņam jāstrādā vēlos vakaros un naktīs, bet viņš ir pieradis. Un jaunākā meita Emīlija mācās ceturtajā klasē Siguldas Mākslu skolā Baltais flīģelis.
Kad Singita gribēja jau trešo reizi braukt uz Himalajiem, mums par to bija saruna.
– Cik gadu jūs ar Singitu jau esat kopā?
– Precējušies esam divdesmit gadu, bet, kad precējāmies, mūsu dēlam Rūdim jau bija četri gadi. Atceros skaistu mirkli – kāzās Singitai bija līgavas pušķis, Rūdis ieraudzīja, ka tētim nav pušķa, un saplūca pļaviņā tētim pieneņu pušķīti. Rūdis ir ļoti mīļš. Skolā viņam visādi gāja, bet Rūdim bija labi panākumi kalnu slēpošanā, vēl arī mūzikas skola, aerodiums un dejošana – četras lietas kopā! Tikai tā mēs viņu varējām nokausēt, lai vakaros mierīgi aizietu gulēt, citādi tās enerģijas bija pārāk daudz.
Visu interviju lasiet žurnāla Ieva jaunajā numurā vai Santa+.