Galerijas Putti īpašniece Agita Putāne PDz stāsta – doma pārcelties uz laukiem viņā briedusi jau ilgāku laiku. «Mans vīrs Andris (uzņēmējs Andris Putāns – PDz) tam nebija gatavs, bet pirms trim gadiem tomēr sākām meklēt zemes gabalu. Mums bija neliela mājiņa netālu no Jūrkalnes, taču, ja esam nolēmuši pavisam pārcelties uz laukiem, vajadzīgs plašums. Nopirkām 90 hektārus zemes Blīdenē, kas ir stundas braucienā no Rīgas. Pavasarī uzliksim pagaidu māju, uzcelsim saimniecības ēku, stalli. Esam sevi nodrošinājuši, lai to varētu atļauties. Turklāt dzīve laukos ar laiku prasīs mazākus izdevumus,» saka Agita.
Uzņēmēja atzīstas, ka tie, kuriem viņa savu lēmumu jau darījusi zināmu, brīnās: «Kas tev, vai vecums iestājies?»
«Jā, ir pienācis laika posms, kad gribas apgriezt dzīvi ar kājām gaisā. Gribu vairāk laika veltīt sev. Nevēlos vairs sēdēt telpā, gribu būt svaigā gaisā. Šobrīd visu nedēļu pavadu galerijā. Nezinu, ārā spīd saule vai līst. Tikpat kā neizjūtu gadalaiku maiņu. Bet dzīve kļūst aizvien intensīvāka, netieku visam līdzi… Šad tad man patiktu rīkot izstādes, bet vairs negribu būt galerijas saimniece,» tā Agita. «Gribu sadzīvot ar dabu. Nevis postīt to, bet tai pakļauties, būt saskaņā… Sastapt zvērus un putnus, stādīt mežu. Gribu uzvilkt gumijniekus, nekrāsoties. Vēlos uz galvaspilsētu tikai atskriet, bet iesakņoties laukos.»
Viņa atzīst, ka diez vai paturēs savus īpašumus Rīgā. «Te taču var palikt arī viesnīcā,» spriež galeriste. Jau kādu laiku Agitai daudz aktuālākas ir nevis lekcijas par mākslu, bet, piemēram, par vistkopību. Uz tām uzņēmēja dodas kopā ar mākslinieci Terēzi Gruntmani, kas arī atjaunojusi savu lauku īpašumu Kurzemes pusē. «Es gribētu arī dažus zirgus. Tādus, kas beiguši sportot, kas vairs nav vajadzīgi aktīvai atpūtai. Tie ganītos pļavās, es ietu viņus apmīļot. Tā būtu sava veida terapija. Manai draudzenei jau ir zirgi, gribu pastrādāt viņas stallī, lai saprastu, ko varu, ko nevaru.»
Agita stāsta, ka viņas īpašumā ir bioloģiskās pļavas, meži, dīķi. «Nenodarbosimies ar saimniecību un arī nelietosim ķīmiju, lai kaut ko speciāli audzētu. Vienkārši atpūtīsimies, baudīsim to visu un gaidīsim ciemos draugus.»
Aivars Vilipsōns, mākslinieks:
«Tas, ka Agita nolēmusi pārcelties uz laukiem, liecina – mēs dzīvojam brīvā valstī un varam darīt to, ko gribam. Galvenais, lai viņa pati labi jūtas. Viņas izveidotā galerija ir ieņēmusi nozīmīgu nišu Latvijas juvelieru dzīvē. Zinu, ka daudzi šeit iegādājušies brāļu Lauderu un citu pazīstamu Latvijas mākslinieku darbus. Paldies par šo laiku, ko esam baudījuši kopā ar viņu. Tagad viss būs citādāk. Bet jācer, ka viss būs forši!»
Lilita Zatlere, bijusī pirmā lēdija:
«Žēl, ka vairs nebūs šādas galerijas, jo Rīgā otras tādas nav. Tās īpašniece Agita Putāne ir ļoti eleganta un prot pulcēt cilvēkus, kuriem tiešām interesē māksla, rotas un sarunas. Agita galerijas latiņu vienmēr turēja augstu, šurp allaž tika vestas ārvalstu prezidentu un vēstnieku kundzes. Lai gan biju teju šokā, uzzinot par Agitas lēmumu, taču esmu par, ja cilvēks dzīvē grib kaut ko mainīt. Viņa ir pietiekami gudra sieviete, lai zinātu, ko dara. Un, ja izlems atgriezties, viņa taču būs atpūtusies un noorganizēs vēl kaut ko labāku.»
Roberts Koļcovs, mākslinieks:
«Agita it kā vienkāršu rotu pārdošanu ir mēģinājusi padarīt par mākslas sastāvdaļu. Viņas intelekta darbs, veidojot galeriju Putti, pielīdzināms mecenātismam, jo tā ir dzīves, laika un līdzekļu ziedošana tam, kas rada gandarījumu. Es to uzskatu par performanci. Agita nav māksliniece, bet piedalās mākslas ikdienā. Manās, mākslinieka, acīs tas ir cienījami. Un es jau neticu, ka viņa kaut kur nolīdīs un viņai vairs nebūs nekādas saistības ar mākslu. Tas ir tas pats, ja es tagad pateiktu, – es vairs nezīmēšu!»
Sajūsmā par Koļcova darbiem bija arī Laima Vaikule
Kad galerijā Putti tika atklāta mākslinieka Roberta Koļcova grafiku un skulptūru izstāde Pāris, apmeklētājus pārsteidza pēkšņā dziedātājas ierašanās. Līdz šim Laima nebija manīta izstāžu atklāšanas pasākumos.
Brīdī, kad sava kunga Andreja Latkovska pavadībā galerijā ieradās dziedātāja Laima Vaikule, viesi pašķīrās un mākslinieks Koļcovs pats dziedātāju iepazīstināja ar saviem darbiem.
«Laimu vienmēr es aicinu uz izstāžu atklāšanām, taču viņa līdz šim dažādu iemeslu dēļ nebija ieradusies. Mums ir pastāvīgs kontakts, kurš ir ļoti vēlīgs no abiem – vienmēr viens otru apsveicam svētkos. Pateicoties Laimai, esmu spiedis roku pat Allai Borisovnai Pugačovai,» stāsta Koļcovs. Viņš teic, ka ar Laimu pirmo reizi saticies pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. «Mani kā jaunu gurķi uzaicināja apgleznot arhitekta Anda Sīļa projektēto Laima Lux salonu,» atminas mākslinieks.
Laima Vaikule PDz atzina, ka ar Robertu ir pazīstama vairāk nekā 20 gadu un Vecrīgā uz Roberta svētkiem ieradusies taisni no koncertiem Ukrainā un Lietuvā. «Jau 1. martā man būs koncerts Maskavā, pēc tam – Sanktpēterburgā. Un, protams, vasarā Jūrmalā Laima Rendezvous,» sacīja Laima. Izstādes iedvesmota, dziedātāja bilda: «Es gribētu no Roberta tādu kā atmiņu savās mājās. Sarunājām, ka viņš man apzīmēs sienu, man ļoti patīk viņa austrumnieciskais stils.»