Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
TV šova Lauku sēta vadītājs Jānis Rāzna, kurš vēl šā gada sākumā svēra 96 kilogramus, atzīst, ka apņemšanās notievēt vīriešiem ir tikpat aktuāla kā sievietēm.
«Gada sākumā veikalā pasūtīju jaunu uzvalku, un tad, kad bija jāiet uz piemērīšanu, puiši teica – mūsdienās tievēšanas problēma kungiem ir vēl lielāka nekā dāmām. Viņu pieredzē bieži esot tādi gadījumi, kad čaļi, atnākot mērīt uzvalku, pārliecinoši saka – oi, jostas vietā droši vēl vari noņemt kādus trīs četrus centimetrus nost, jo es tievēšu. Taču tad, kad atnāk uz kārtējo piemērīšanu, trīs četri centimetri ir nevis zuduši, bet vēl uzēsti klāt,» stāsta Jānis.
Viņš atzīst, ka nekad neesot bijis ļoti resns.
«Īsts latvietis sākoties no 100, taču man lielākais svars ir bijis 96 kg.»
«Tieši tik svēru arī janvārī. Darbā vienā kabinetā strādājam trīs kolēģi, un vienam no viņam maijā bija 40. jubileja. Janvārī izdomājām, kā jubilejai par godu vajag sarūpēt kādu foršu un simbolisku dāvanu. Visi trīs izlēmām kopā nomest 30 kilogramus – katrs pa desmit. Devām pat šim plānam īpašu nosaukumu – Mīnus 30 kilogrami speķa.
Izveidojām tabulu, kurā katru mēnesi atskaitījāmies, kā veicas. Viens otru kurbulējām. Centāmies ēst veselīgāk, būt fiziski aktīvāki, svērāmies. Un mums izdevās – katrs atbrīvojās no 10 liekajiem kilogramiem,» gandarīts ir Jānis, kurš nedomā apstāties un vēlas nomest vēl 5 kg.
Šovmenis atzīst, ka viņam visvairāk palīdzēja ēšanas paradumu maiņa.
«Neievēroju stingrās diētas, bet uzsvaru liku uz to, lai pēdējo kumosu mutē ik dienas ieliktu ne vēlāk par pieciem vakarā. Deviņos no rīta paēdu kārtīgas brokastis, ap vienpadsmitiem panašķējos ar kaut ko veselīgu, pēc tam vienos ieturēju pusdienas un tad ap četriem pieciem apēdu kādu vieglu zupiņu. Un viss.
Man ļoti palīdzēja vīrusa laiks, jo nebija vakara pasākumu un ballīšu, kurās varētu norauties, apēdot ko lieku. Protams, ģimene ēda arī pēc pieciem vakarā, taču es stingri ieturēju savu pozīciju. Tā bija iespēja pierādīt sev rakstura stingrību. Čipsiem, picām un alkoholam pateicu striktu nē. Kādreiz varbūt iemalkoju kādu alu vai aizbraucu uz makdonaldu, taču šādas lietas nenotika biežāk kā reizi mēnesī.
Pilnībā atteicos no cukura. Agrāk, taisot kafiju, liku vismaz divas tējkarotītes. Arī tēju dzēru tikai ar cukuru. Tagad esmu atklājis, cik patiesībā dažādas garšas ir gan kafijai, gan tējām. Tikai ar cukuru viss garšo vienādi saldi,» atzīst Jānis.
Viņš neslēpj, ka tievēšanas process esot bijis grūts.
«Mani glāba, ka biju izvirzījis mērķi, uz kuru tiekties. Brīdī, kad svars lēnām sāka zust, tā lieta pat iepatikās,» saka Jānis. Paralēli ēšanas paradumu maiņai viņš kļuvis arī fiziski aktīvāks.
«Sāku biežāk braukāt ar ričuku. Tiklīdz ārā bija labs laiks, braucu uz darbu un atpakaļ, katrā virzienā mērojot 12 kilometru. Nedēļā nobraucu aptuveni 80 km. Visur, kur vien bija iespējams, lifta vietā apzināti izmantoju kāpnes. Arī tas ne vienmēr bija viegli, jo īpaši, ejot kopā ar kolēģiem, kas visi iekāpj liftā, lai brauktu uz piekto stāvu. Brīdī, kad visi apstājas pie lifta un nospiež tā pogu, es mūku projām un sāku savu kāpienu augšā pa kāpnēm.»
