• Grobu mājas saimnieki: «Mums teica – būs lauki, dzīve beigsies. Bet tā nav!»

    Dzīvesstāsti
    Una Dimitere
    31. maijs, 2022
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Grobu mājas saimnieki saka savā Instagram profilā: «Šis ir stāsts par diviem jauniešiem, kuri piepildīja sapni par dzīvi laukos. Ne jau lai lielītos, bet lai iedrošinātu citus dot lietām otru elpu.»

    Mājas dosjē

    • Grobu mājas Jērcēnu pagastā, 20 km attālumā no Valmieras.
    • 1941. gadā celta māja, ap kuru ir aptuveni 1 hektārs zemes ar vairāku ēku pamatiem – reiz te bijis liels stallis, pienotava, kūts un vēl saglabājusies restaurējama melnā pirts.
    • Šeit jau trešo gadu saimnieko Jānis Pidiks, kurš ikdienā ir Orkla Latvia tirdzniecības pārstāvis, un Liene Zvirbule – strādā Valmieras mūzikas skolā un vada arī vairākus jauniešu korus. Savu gada jubileju mājā tikko nosvinējis dēls Pauls.
    • Mājas stāstam seko arī Intagram: @rancho_grobi

    Liene bērnību pavadījusi laukos, netālu no Valmieras.  Ar īstu lauku dzīvi – vecmāmiņas lopiem un dārza darbiem. Jānis visu mūžu dzīvojis Valmieras pilsētā, un uz laukiem vilkme bijusi jau sen. Arī dzīvokļu augstās cenas nav bijušas motivējošas.

    «Iepazinos ar Jāni, un viņš teica, ka vēlas māju, meklējām. Lopi mūs nesaista, esam vienojušies, ka to mums nebūs. Vēlamies laukos skaisti dzīvot un pēc darba atpūsties. Protams, darāmā jau te nekad netrūks. Mums teica – būs lauki, dzīve beigsies –, bet tā nav.  Daudziem ir dīvaini uzskati, ka laukos dzīvo tikai lauķi. Ja ir lauki, tad visapkārt ir netīrs, nevar būt baltas sienas. Mēs gribam visas ērtības, tīrību un gaismu, lai pašiem ir bauda dzīvot un ciemiņiem patīk atbraukt,» saka Liene.

    «Aizbēgām no Valmieras pilsētas vienistabas dzīvokļa. Pēc iegādes jau pirmajā naktī palikām mājā. Ievācāmies vienā istabā, un tad no vienas puses pašu spēkiem sākām atjaunot. Kā atbraucām no darba, tā pa vakariem līdz vienpadsmitiem, divpadsmitiem naktī remontējām. Ik pa laikam palīdzēja arī brālis,» atceras Jānis.

    «Jānis mani sauca par termiņtanti, jo biju nospraudusi termiņus, kuros darbi jāpabeidz. 23. decembrī vēl skrūvējām mēbeles, lai izremontētajā viesistabā Ziemassvētkos varētu uzņemt ciemiņus,» priecājas Liene.

    Daudz ir paveikts, un vēl tikpat daudz darbu ir plānā. «Mums būs puišu istaba ar rakstāmgaldu, biljardu, minibāru un galda futbolu. Kā nākamo atjaunošu bērnistabu, lai mazajam kungam ir sava telpa. Tāpat šovasar paredzēts savest kārtībā koka pakešu logus, kas nākuši mantojumā no iepriekšējiem īpašniekiem,» teic saimnieks.

    «Jānis ir apņēmības pilns šovasar uzbūvēt saimniecības ēku ar auto novietni uz esošajiem pamatiem. Tāpat gribas siltumnīcu, ziemas dārzu. Mums ir Napoleona plāni, jo esam paredzējuši mainīt jumtu un uzlabot mājas fasādi. Bet visu darām pakāpeniski, ir hipotekārais kredīts, bet pārējo atjaunojam bez aizņēmumiem. Nedzīvojam pāri līdzekļiem,» tā Liene.

    Vislielākās neērtības šīs mājas atjaunošanā sagādā iepriekšējo īpašnieku pieļauto kļūdu labošana – taupot līdzekļus, te izveidota neliela pirmās paaudzes kanalizācija, stipri jāpiedomā, cik daudz tiek tērēts ūdens. Arī kanalizācijas sistēmu paredzēts mainīt.

    Jānim patīk rosība, viņš nevar nosēdēt mierā. «Vēlamies iekopt arī dārzu, bet te ir daudz zaķu, mežacūku un stirnu. Pirms stādīšanas ap dārzu ir jāuztaisa sēta,» stāsta Liene.

    Pa vidu darbiem jāatrod laiks arī atpūtai, ir pārliecināts Jānis. «Ar brāli Jāņos uzmeistarojām kūpinātavu un čigānu pirtiņu, ir tik forši, ka nav kaimiņu un pēc pirts vari iznākt pliks!»

    Visu stāstu par mājas atjaunošanu lasiet rakstā zemāk!

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē