Dvēseļu puteņa komponiste Lolita Ritmanis: Latvietība manā sirdī ir tik dziļa, ka es cīnītos par Latviju!

TEV JĀMĀCĀS LATVIEŠU VALODA!

«Mūsu latviešu sabiedrībā visi vienmēr runāja, ka latviešu meitenēm jāprecas ar latvieti, un man ne prātā nenāca, ka es varētu apprecēties ar amerikāni. Skatījos uz latviešu puišiem, man bija kavalieri, dažas arī dziļākas mīlestības, kādas nu četrpadsmit gados var būt. Tolaik tās man likās ļoti nopietnas. Varbūt daži puiši, kas tagad šo rakstu izlasīs, atcerēsies, kā mēs vasaras vidusskolās sapārojāmies, bet pa ziemu, kad bija šķiršanās, rakstījām mīlestības vēstules. Man vēl ir vesela kaudze ar tādām. Ja dzīvošu ilgu mūžu, parādīšu tās savām mazmeitām, ja man tādas, es ceru, būs. Teikšu – redziet, jūsu vecmāmiņa arī bija jauna, un viņai nebija tikai vectētiņš Marks, bet arī citi kavalieri.

Mans īstais cilvēks izrādījās amerikānis Marks Matsons. Mēs gājām kopā vidusskolā, bet nebijām vēl pārītis. Vidusskolā nonācām vienā džeza orķestrī. Marks bija gadu vecāks, mūzikas skolā viņš bija spēlējis trompeti un klavieres. Es spēlēju flautu un klavieres. Kad Marks ja bija beidzis skolu, mēs ar Brigitu bijām izveidojušas arī citu grupu, kas muzicēja nedēļas nogalēs, lai piepelnītu naudiņu. Tajā pieaicinājām klāt Brigitas draugu Paulu un arī Marku, un tad mums bija ansamblis. Mums ar Marku uzreiz radās dziļas un nopietnas attiecības. Abiem likās, ka viens otram esam pareizais cilvēks, ar kuru jābūt kopā, bet nogaidījām deviņus gadus, pirms apprecējāmies. Mēs draudzējāmies, satikāmies, bet kopā nedzīvojām. Es esmu mazliet vecmodīga. Apprecējāmies 1989. gadā, kad man bija 27 gadi, un nu jau 30 gadus esam precējušies.

Mans tētis uzstāja, ka Markam jārunā latviski. «Ja tu mīli manu meitu, tev jāmācās latviešu valoda!» viņš teica. Toreiz Amerikas vidienē Rietummičiganas Universitātē bija latviešu valodas kursi, un Marks vienu vasaru tajos mācījās. Ņēma arī privātstundas pie dzejnieka Olafa Stumbra sievas Dairas. Marks nekautrējās runāt un kļūdīties. Iesim uz kāzām vai kazām? Viņam bija akcents un mazs vārdu krājums, bet liels solis uz priekšu viņam bija brauciens uz Latviju 1990. gadā, kad atvedām savu dziesmuspēli Tas vakars piektdienā. Marks izrādei bija skaņu meistars, un te ļoti daudz iemācījās latviešu valodā, jo ar latviešu skaņu meistariem nevarēja sarunāties angliski. Šobrīd viņš strādā pie filmas Dvēseļu putenis skaņu ieraksta un ar visiem runā latviski, lai gan tagad te visi labi prot angļu valodu.»

Nākamā lapa