Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Anu, kāds ir tavs stāsts? Kas tevi atveda uz Latviju?
– Mans vīrs strādāja Indijā IT sfērā, un viņam bija klients no Vācijas. Rezultātā – vīram bija iespēja braukt strādāt uz Vāciju, tomēr pēdējā brīdī plāni mainījās. Sākumā bija domāts, ka pārvāksimies uz Lietuvu, bet plāni atkal mainījās, kā rezultātā jau divus gadus dzīvojam Latvijā.
– Vai šajā laikā ir sanācis iemācīties arī nedaudz latviešu valodu?
– Nē, vēl nav. Atbraucot vīram līdz uz Latviju, es, protams, zaudēju savu darbu, un sāku to meklēt šeit. Procesā sapratu, ka visur ir nepieciešamas latviešu vai krievu valodas zināšanas. Mana vīra kolēģi norādīja, ka Accenture piedāvā programmēšanas kursus, kas piesaistīja manu uzmanību. Pievienojos tiem un pēcāk mani pieņēma darbā.
– Kādas bija tavas pirmās sajūtas, ierodoties šeit?
– Braucot uz Latvijas galvaspilsētu, gatavojāmies, ka šeit ielās būs drūzmēšanās, kā Indijā. Domājām, ka būs daudz cilvēku gan ielās, gan veikalos.
Atbraucot domājām, ka noteikti ir kādi svētki, tāpēc ielas ir tik tukšas. Domājām, ka tas ir iemesls, kāpēc nekur neredzam cilvēkus.
Ar laiku sapratām, ka šeit vienkārši nav tik daudz cilvēku, kuriem ielās drūzmēties. (Smejas.) Tagad domājam, kā nez tas būtu, ja mums vajadzētu braukt atpakaļ uz Indiju. Kā mēs sadzīvotu ar tiem cilvēku pūļiem? (Smejas.) Mēs jau esam pieraduši pie Rīgas ielām.
Bijām jau dzirdējuši labas lietas par Latviju, bet laikapstākļi… Tie bija citādāki, nekā mēs bijām pieraduši Indijā, kur 365 dienas gadā spīd saule un ir silti. Tādus laika apstākļus, kādi ir Latvijā, piedzīvot nevar. (Smejas). Jā, mans vīrs saka, ka viņš ir dzimis, lai dzīvotu Latvijā, nevis Indijā, jo tur ir pārāk karsti. Latvijas laikapstākļi ir daudz patīkamāki un mēs jau esam pieraduši pie tiem. Īpaši vasarās, kad Indijā gaisa temperatūra paceļas līdz pat piecdesmit grādiem – tas ir neizturami!
Un mums bija liels prieks pirmo reizi dzīvē redzēt sniegu.
Arī dienas vasarā te ir garākas, nekā tās ir Indijā. Bijām pārsteigti, ka ārā ir gaišs pat līdz vienpadsmitiem vakarā! Kad vakaros zvanījām savām ģimenēm uz Indiju, arī viņi bija pārsteigti, cik pie mums vēl ir gaiss.
– Dzīvojot Latvijā, vai ir nācies saskarties ar negatīvu attieksmi no vietējiem iedzīvotajiem savas piederības dēļ?
– Nē, iespējams, mums ir paveicies, bet savā ceļā esam satikuši tikai labus un siltus cilvēkus.
IT uzņēmumā, kurā strādāju, visi mani kolēģi ir latvieši, un nekad neesmu saņēmusi negatīvu attieksmi no viņu puses.
Cilvēki šeit ir izpalīdzīgi, un kopš kursu laikam man te ir izveidojies arī draugu pulks ar latviešiem. Ja man ir nepieciešama palīdzība ar latviešu valodu vai kaut ko nesaprotu – zinu, ka viņi vienmēr man izpalīdzēs.
Mēs diemžēl esam veģetārieši, tāpēc līdz galam neesam nobaudījuši latviešu virtuvi. (Smejas)
– Vai Tava ģimene ir atbrauksi jūs apciemot?
– Bija plāns, ka viņi varētu atbraukt šajā vasarā, pat sākām jau visu organizēt, bet pandēmijas dēļ bija jāmaina plāni. Kad situācija norimsies, gribam viņus aicināt ciemos.
– No kuras Indijas daļas jūs esat?
– Mēs ar vīru abi esam no Telangana štata lielākās pilsētas Hiderabadas (Hyderabad).
– Ir kāda vieta Rīgā, kas tev liekas īpaši mīļa?
– Vecrīga. Mēs ar vīru tur ejam pastaigāties. Arī Rīgas parki ir vienreizēji – Indijā tādu parku nav. Tie ir tik skaisti un zaļi, ka tiešām žēl, ka mums Indijā tādu nav.
– Vai jums ir plāns palikt Latvijā?
– Jā, noteikti. Vēlamies šeit palikt tik ilgi, cik vien būs iespējams. Mums šeit ir darbs, šeit ir ļoti patīkama un draudzīga vide, te ir zaļa daba. Mums šeit ļoti patīk!
Raksts tapis projekta Nr. PMIF/7/2019/2/01 ietvaros, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitāte.
