Jātīra jau pirmais zobiņš!
Lai bērnam būtu veseli zobi, pats būtiskākais ir profilakse – tas, kā un cik cītīgi zobiņus tīra. Reizēm vecāki maldīgi domā, ka par piena zobiem nav sevišķi jārūpējas, jo tie tāpat izkritīs. Taču piena zobu veselība tieši ietekmē pastāvīgo zobu veselību – slimi piena zobi palielina risku, ka arī īstie zobi šķilsies slimi. Ja bērnam ir cauri piena zobi vai pudeļu kariess, tas ir iekaisums, kas aiziet tālāk zem zoba, kur sāk veidoties pastāvīgā zoba aizmetņi, un tad īstie zobi jau var iznākt ar baltiem, dzeltenīgiem, brūniem plankumiem. Tāpēc mazuli pie zobiņu tīrīšanas jāsāk radināt jau kopš pirmā zobiņa izšķilšanās.
Kad mutē ir pirmie divi zobiņi, nav uzreiz jāpērk zobu suka, bet zobiņus tīra ar marlīti vai mīkstu kokvilnas drāniņu, var arī izmantot aptiekās un bērnu preču veikalos nopērkamo silikona uzpirksteni. Ja izvēlas marlīti, to aptin ap rādītājpirkstu un vieglām, maigām kustībām notīra bērna zobiņus. Marlīti var samitrināt dzeramajā ūdenī vai paslapināt mazuļa siekalās, taču zobiņus var patīrīt arī ar sausu marlīti. Lai mazulītis pierastu pie zobiņu tīrīšanas, sākumā iesaka to darīt trīs reizes dienā – no rīta un vakarā, kā arī dienā, kādas 20–30 minūtes pēc pusdienām, jo uzreiz pēc ēšanas mutē esošie fermenti aktīvi šķeļ apēsto, un tad, tīrot zobiņus, to emalju var padarīt vēl trauslāku.
Zobiņi jātīra neatkarīgi no tā, vai mazulis ēd mammas pienu, piena maisījumu vai pirmo piebarojumu. Pudeļu kariess veidojas no regulāras dažādu saldinātu dzērienu, tostarp mātes piena, dzeršanas, īpaši vakarā un naktī. Kariess veidojas augšējos zobos no iekšpuses, un to sākumā nevar redzēt, bet, kad tas jau kļūst redzams priekšpusē, ir par vēlu – zobu bojāšanās notiek strauji. Tāpēc ir svarīgi zobus iztīrīt pirms miega un pēc tam neko neēst!
Kā izvēlēties zobu suku
Kad mazulim vienā rindā izšķīlušies jau četri zobi, var iegādāties pirmo zobu suku. Tai jābūt ar mazu galviņu un mīkstiem sariņiem (uz iepakojuma ir norāde soft), un tādai, lai mazulis viegli var birstīti saturēt rokā. Visām birstītēm uz iepakojuma norādīts, kāda vecuma bērnam tā ir paredzēta, – tas atvieglo īstās izvēli. Arī tad, kad mute jau pilna piena zobu, lieto mīkstu zobu suku, lai netraumētu smaganas, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas stomatīts.
Lielāks bērns zobu tīrīšanai var izmantot arī elektrisko zobu suku. Tā gan nereti rada mānīgu efektu, ka griežoties ļoti labi notīra zobus, bet tā īsti nav – nepietiek tikai ielikt mutē suku un cerēt, ka tā pati visu izdarīs. Tāpēc, arī izmantojot elektrisko zobu suku, bērnam pašam cītīgi jāpiedalās zobu tīrīšanas procesā. Elektriskās zobu sukas iegāde var būt arī labs stimuls un motivācija zobiņus tīrīt cītīgāk, ja zobu mazgāšana ar parasto birstīti jau apnikusi vai šķiet garlaicīga. Tāpēc reizēm vienkārši tāpat ieteicams pamainīt zobu sukas veidus – galvenais, lai bērnam būtu interese un prieks zobus tīrīt!
Zobu suka jāmaina ik pēc trim četriem mēnešiem vai kad tā sāk spuroties.
Zobu pastu – bez fluora!
Kad bērna dzīvē parādās zobu suka, var sākt izmantot arī zobu pastu. To pērk atbilstošu bērna vecumam.
Svarīgi, lai mazuļa zobu pasta būtu bez fluora, jo sākumā mazie pastu diezgan daudz apēd, un, ja fluora ir par daudz, tas var nodarīt zobiem kaitējumu.
Pierādīts, ka liels fluora daudzums izraisa zobu fluorozi – baltus plankumus uz zobiem, kas bojā emalju. Tāpēc zobu pastās, kas paredzētas bērniem līdz septiņu gadu vecumam, ir aminofluorīds, kas arī cietina zobu emalju un aizsargā no skābju negatīvās iedarbības, bet kuram nav tik agresīva ietekme uz zobiem. Zobu pastas garšai nav nozīmes – derēs jebkura, kas bērnam šķiet patīkama. Un tikai mieru – arī tad, ja bērns apēd kādu gabaliņu pastas, tas neko viņam nenodarīs!
Pārejas posmā, kad bērnam mutē ir piena zobi un jau daži pastāvīgie zobi, pastu joprojām izvēlas atbilstošu bērna vecumam. Ja bērns vēlas izmēģināt mammas un tēta zobu pastu un viņam ir vairāk nekā septiņi gadi, mazais var lietot arī pieaugušo pastu, taču jāskatās, lai tā nav baltinoša, abrazīva un agresīva.
Tīrīšanas knifiņi
Zobiņus tīra ar apļveida kustībām (nevis no augšas uz leju!) no visām pusēm, īpaši cītīgi notīrot vietu pie smaganām, jo tur visvairāk krājas aplikums, veidojas baltās maliņas un kariess. Kad bērniņš pie zobu tīrīšanas jau pieradis, tos tīra no rīta un vakarā – vēlams divas trīs minūtes katru reizi.
Tas, protams, ir ilgi, un reti kurš bērns to izturēs, bet vismaz vienu divas minūtes gan šai nodarbei vajadzētu veltīt. Lai gan sākotnēji mazuļa zobus tīra vecāki, arī viņš pats jāiesaista šajā pasākumā. Piemēram, sākumā zobiņus iztīra mamma vai tētis un pēc tam to dara mazulis, vai otrādi. Lai bērnā neradītu nepatiku pret zobu tīrīšanu, to vismaz sākumā var izvērst kā rotaļu. Var iegādāties divas zobu birstītes, un bērna zobiņus vienlaikus tīra gan mamma, gan pats mazais, var tīrīšanas laikā rūkt vai izdot dažādas skaņas, piemēram, aaaaa. Pamēģiniet mazajam priekšā nolikt smilšu pulksteni un pastāstiet, ka jātīra, kamēr smiltis nobirs, – viņam būs interesanti vērot, kā birst smiltis, un tā ātrāk paies noteiktais laiks.
Tā kā pirmajos gados bērnam zobu tīrīšana tik labi vēl nepadodas, vecākiem tie jāpārtīra. To iesaka darīt līdz septiņu, pat desmit gadu vecumam – ja vien atvase ļauj! Zobu pārtīrīšanai var izmatot vienkūlīša zobu suku – tā ir smalka, ar īsiem sariņiem un mazu, mazu galviņu, kas aptver tieši vienu zobu. Vienkūlīša zobu birstes var iegādāties zobārstniecības klīnikā pie higiēnista.
Vai vajag fluoru?
Agrāk stomatologi ieteica lietot fluoru saturošas zobu pastas vai dzert fluora tabletes teju visiem bērniem, bet tagad uzskati mainījušies. Ja bērnam ir veseli zobi un viņš tos labi kopj, papildu fluors nav nepieciešams. Fluoru iesaka tikai tad, ja bērnam ir izteikts pudeļu kariess vai daudz cauru zobu.
Fluoru tabletēs vai fluoru saturošas zobu pastas var sākt lietot pēc divu gadu vecuma, taču to nevajadzētu sākt darīt pašiem uz savu galvu. Vislabāk ieplānot pirmo vizīti pie zobārsta vai higiēnista, kurš izvērtēs, vai mazulim fluors ir nepieciešams.
Pirmo vizīti pie zobārsta, ja nav nekādu sūdzību, var ieplānot triju gadu vecumā, taču, ja zobā parādījies caurums vai ir citas sūdzības, pie zobārsta jāiet ātrāk.
Diemžēl tā ir tiesa – ja bērnam ir izdrupuši vai izkrituši piena zobi, tas ne tikai atstāj negatīvu iespaidu uz īstajiem zobiem, bet slikti ietekmē arī valodu – mazais nespēj pareizi veidot skaņas, viņa runa ir ar defektu, var nepareizi attīstīties žoklis.
Stomatīts
Kas tas ir?
Stomatīts ir mutes gļotādas iekaisums, kas var būt jau zīdaiņa vecumā. Uz smaganām, lūpas, mēles, aukslējām parādās čūliņas (aftas), kas var pārklāties ar baltu aplikumu, smaganas kļūst sārtas un sāpīgas, var asiņot. Stomatīta iemesls vienmēr ir kāda trauma – bērns var apdedzināties ar karstu ēdienu vai dzērienu, var traumēt smaganas ar zobu suku, košļājot rotaļlietas. Stomatīta rašanos var veicināt dažu medikamentu lietošana, pavājināta imūnsistēma, infekciju slimības, piemēram, slimošana ar vējabakām var noritēt kopā ar stomatītu. Lai gan retāk, bet bērnam var būt arī herpētiskais stomatīts – tad čūlu ir daudz visā mutē, bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, smaganas asiņo. Tad bērns jūtas ļoti slikti, dažkārt viņš pat jāved uz slimnīcu.
Stomatīts ir ļoti lipīgs, tā inkubācijas periods (laiks, kamēr parādās pirmās slimības pazīmes) ir trīs līdz deviņas dienas. Tāpēc, ja ģimenē vienam bērnam ir stomatīts, no tā jācenšas pasargāt pārējos bērnus. Slimajam jālieto savi trauki un galda piederumi, atsevišķi zīmuļi un pildspalvas, kā arī rotaļlietas.
Ko darīt?
Stomatīta ārstēšanā svarīgākā ir mutes dobuma higiēna, kas ir ļoti apgrūtināta, jo mazajam sāp visa mute. Sāpju remdēšanai bērnam dod pretsāpju līdzekļus – jebkuru bērnam paredzētu sīrupu, ko lieto ķermeņa temperatūras pazemināšanai. Kad sāpes mazliet mazinājušās, zobus vajadzētu iztīrīt kaut bez zobu sukas, bet ar marlīti, muti var izskalot arī ar kādu bērnam piemērotu mutes skalojamo līdzekli. Čūlas apstrādā ar speciālām smērītēm, piemēram, Kamistadgel, Solkazeril, Gam, aptiekā var pasūtīt 2% pioktanīna šķīdumu. Lai gan par to ir dažādi viedokļi, smagākos gadījumos to var smērēt, jo pioktanīns sausina aftu un ļauj labāk sadzīt.
Lai gan bērnam ļoti sāp un grūti kaut ko norīt, viņam jādzer daudz šķidruma – kaut pa mazam malciņam daudzas reizes dienā. No uztura jāizslēdz visi asie, sāļie un saldie ēdieni, kas vēl vairāk kairina gļotādu, jāēd putras, kāds banāns. Lai bērns varētu kaut ko ieēst, pirms ēšanas ieteicams uz aftas uzsmērēt kādu no minētajām smērēm, kas tā kā apklāj aftu, tad bērnam ir mazāks diskomforts. Stomatīts pāriet vidēji nedēļas laikā, bet smagākos gadījumos – divu nedēļu laikā.
Interesanti!
Pie higiēnista var iegādāties speciālas tabletītes, ko pēc zobu tīrīšanas mazais var nosūkāt un kas iekrāso uz zobiem palikušos netīrumus. Tabletītes mazajam parāda, ka zobiņi ir tīrīti, taču pavirši, un tas motivē zobus tīrīt cītīgāk.