Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Ar vīru Aldi iepazināmies, kad viņš dzīvoja Īrijā, kur kopā nodzīvojām trīs gadus. Īrijā piedzima mūsu pirmā meita Beate. Pēc tam visi kopā pārcēlāmies uz Zviedriju, kur dzīvojam jau desmit gadus. Sākumā strādāju tīrīšanas uzņēmumā, pēc kāda laika izveidoju pati savu tīrīšanas biznesu. Sestajā grūtniecības mēnesī darbu gan pārtraucu muguras sāpju dēļ. Zviedrijas ārsti ieteica apmeklēt baseinu. Tā kļuva par mūsu ģimenes tradīciju svētdienās. Kopumā otrā bērna gaidīšanas laiks bija brīnišķīgs – sākās ar patīkamu satraukumu un sapņošanu.
Iepriecināja rūpīgie ārsti
Grūtniecības aprūpe Zviedrijā tiešām ir augstā līmenī. Sākumā pie ārsta bija jāveic dažādas pārbaudes – noteica asinsgrupu, veica asins un urīna analīzes. Katru mēnesi pārbaudīja dzelzs līmeni asinīs un mērīja asinsspiedienu. Grūtniecības laikā tika veiktas tikai divas ultrasonogrāfijas un svara pārbaudes.
Pēdējos trijos grūtniecības mēnešos papildus tika veikta bērna sirdspukstu pārbaude un man noteica vēdera apkārtmēru.
Beidzamos divos mēnešos pie ārsta bija jāiet ik pēc divām nedēļām. Bija gadījums, kad biju sajaukusi vizītes datumu, ārsts uzreiz zvanīja un jautāja, vai viss kārtībā un kāpēc neesmu ieradusies, piedāvājot tikšanos jau nākamajā dienā.
Slimnīcā uzņēma ar otro reizi
Dzemdības sākās negaidīti. Mēs ar vīru ap četriem pēcpusdienā iegājām pagulēt, un es uzrāvos augšā no sajūtas, ka gar muguru tek kaut kas slapjš un silts. Nokliedzos vīram, ka man ūdeņi noiet un steidzami jābrauc uz slimnīcu. Vīrs paņēma iepriekš salikto somu, un mēs devāmies uz dzemdību nodaļu. Slimnīcā mums ierādīja istabu, un tad atnāca ārsts mani pārbaudīt. Viņš pateica, ka viss ir kārtībā, bet, tā kā kontrakcijas vēl nav sākušās, varam doties mājās. Tas mani ļoti pārsteidza. Ārsts paskaidroja, ka varu doties uz mājām, jo šīs ir otrās dzemdības, bet, līdzko sākas kontrakcijas, lai zvanot. Dzīvojam astoņu minūšu brauciena attālumā no slimnīcas, tāpēc neuztraucāmies, ka varētu kaut ko nepaspēt.
Ap vieniem naktī sākās kontrakcijas, un vīrs zvanīja uz slimnīcu, bet saskaņā ar mediķu norādījumiem devāmies uz slimnīcu tikai piecos no rīta, kad kontrakcijas jau bija daudz biežākas. Ap plkst. 6.40 sākās dzemdību pēdējais posms, kurā palīdzēja vecmāte un divas asistentes. Ap septiņiem ienāca vēl viena vecmāte un divas asistentes, tajā brīdī sastingu, jo nesapratu, kāpēc tā. Tad uzzināju, ka tā vienkārši ir personāla maiņa, lai cik jocīgi tas liktos. Un tā 2022. gada 23. martā plkst. 7.12 piedzima mūsu otrā meitiņa Ariana, kuru man uzreiz uzlika uz krūtīm. Dzemdības kopumā bija vieglas un mierīgas. Man patika, ka Zviedrijā ļauj brīvi izvēlēties dzemdību pozu, man ērtākā likās uz sāniem.
Par pārsteigumu visiem, Ariana piedzima ar sirsniņu (sirdsveida ugunszīmi) uz pieres. Slimnīcas darbinieki teica, ka jābūt laimīgam bērnam, ja ir tāda zīme.
Šobrīd tā jau kļuvusi daudz bālāka un visdrīzāk dzīves laikā būs redzama minimāli. Neuztraucamies, jo šāda zīme ir iedzimta mūsu ģimenē. Manam tēvam tāda bija uz pakauša, arī manam brālim un viņa dēlam, man pašai tādas bija uz plakstiņiem un starp uzacīm, tāpat arī manai vecākajai meitai. Pavisam nejauši atklājām, ka arī manam vīram ir šāda ugunszīme uz pakauša.
Uz mājām jau pirmajā dienā
Man ļoti patika pēcdzemdību aprūpe – slimnīcas personāls bija izpalīdzīgs, laipns un smaidīgs. Pēc dzemdībām vecmāte ar asistentēm visu satīrīja un piedāvāja brokastu maizītes ar tēju vai kafiju, bija arī dzirkstošais bērnu šampanietis. Pēc maltītes atnāca bērnu ārsts, kurš mazulīti nosvēra un nomērīja. Mani iepriecināja, ka ārsti, kuri nāca pie meitiņas, vienmēr arī apjautājās, kā es jūtos.
Dienas gaitā ik pa laikam kāds ienāca, pārliecinājās, vai viss ir kārtībā, un piedāvāja palīdzību, ja bija vajadzīgs.
Pirmās dienas pēcpusdienā atnāca cita bērnu ārste, kas vēlreiz visu pārbaudīja, teica, ka viss kārtībā un mēs varam doties mājās. Man iedeva dažādus bukletus ar informāciju, kas jādara pēc dzemdībām un kam jāzvana nepieciešamības gadījumā. Sākumā ar vīru satraucāmies, kā vieni paši tiksim galā, bet, kad ieradāmies mājās, sākās atslābums. Ariana nogulēja visu nakti, un mēs cēlāmies ar modinātāja zvanu, jo jau astoņos no rīta bija jābūt uz pārbaudi slimnīcā. Vēl pēc divām dienām bija ārsta vizīte mājās, kad meitiņu atkal nosvēra, nomērīja un pārbaudīja. Atkal izsniedza dažādus noderīgus bukletus par bērna aprūpi.
Zviedrijā patika labāk nekā Īrijā
Salīdzinot grūtniecības laiku un dzemdību pieredzi Zviedrijā un Īrijā, varu droši teikt, ka man labāk patika Zviedrijā. Īrijā sākumā bija jānodod asins analīzes gan man, gan vīram, pēc tam pārbaudes pie ginekologa reizi mēnesī, izņemot pēdējā mēnesī, kad vizītes bija ik pa divām nedēļām. Īrijā visā grūtniecības laikā bija tikai viena ultrasonogrāfijas pārbaude. Slimnīcas istabā bijām sešas sievietes, un vīrs pēc dzemdībām nevarēja ilgi pie mums uzturēties, lai netraucētu citiem. Zviedrijā vīrs visu laiku bija kopā ar mums, viņam pat bija atsevišķa gulta.
Īrijā mazulīti pēc dzemdībām veda uz citu telpu nosvērt, bet Zviedrijā viss notika turpat.
Īrijā atšķirībā no Zviedrijas pēc dzemdībām septiņas dienas pēc kārtas ārsts nāca uz mājām, lai pārliecinātos, vai meitiņa pieņemas svarā un viss ir kārtībā, kas, protams, bija patīkami un noderīgi.
Ceļojums gandrīz divu mēnešu garumā
Kad Arianai bija divarpus mēnešu, devāmies pirmajā ceļojumā – ciemos pie mana brāļa Šveicē. Sākumā bija liels satraukums, tomēr lidojums izrādījās vieglāks, nekā iepriekš domājām. Baidījāmies, ka Arianai varētu sāpēt austiņas un viņa raudās, bet tā nenotika. Lielāko daļu lidojuma mazā vienkārši nogulēja, pārējā laikā ēda un spēlējās ar mantiņām. Izbaudījām priekšrocības, ko mums piedāvāja, ceļojot ar zīdaini. Lai gan mums bija standarta biļetes, mūs visur laida pa priekšu – rindās nebija jāstāv, arī lidmašīnā iekāpām pirmie. Paveicās arī auto nomā – mūsu rezervētā mašīna bija saplīsusi, tās vietā mums bez piemaksas piedāvāja daudz labāku mašīnu, jo ceļojam ar tik mazu zīdaini un vēl vienu bērnu. Šveicē atpūtāmies nedēļu, pastaigājoties gar klintīm un ūdenskritumiem. Ariana cītīgi visu pētīja un bija sajūsmā par ūdens šalkām.
Pēc Šveices lidojām tālāk uz Romu, kur bijām vēl vienu nedēļu. Romā bija 33 grādi, tāpēc dienas karstumu pavadījām telpās pie ieslēgta kondicionētāja, bet vakaros devāmies ielās.
Aizbraucām atpūsties pie jūras, kur saule ir daudz spēcīgāka nekā Zviedrijā, tāpēc ļoti svarīgi neaizmirst saules aizsargkrēmu.
Ariana turpināja izrādīt lielu interesi un patiku par ūdens šalkām, šoreiz jūras.
Atgriezāmies mājās uz pāris dienām, jo Arianai bija ikmēneša vizīte pie ārsta. Pēc tam turpinājām ceļot – devāmies uz Gruziju, kur pavadījām četras nedēļas. Lidojums bija ar pārsēšanos Polijā ar četru stundu starplaiku, kuru Ariana lidostā pavadīja mierīgi. No Polijas uz Gruziju bija jālido četras stundas. Man likās, tas būs liels izaicinājums pat pēc iepriekšējās pozitīvās pieredzes citos lidojumos. Tiklīdz apsēdāmies lidmašīnā, Ariana sāka niķoties. Ar vīru runājām, ka nebūs labi. Bet, līdzko lidmašīna sāka kustēties, mazā aizmiga un nogulēja visu lidojuma laiku. Man pašai bija grūtāk – dibens un rokas bija tā notirpuši no Arianas turēšanas, ka tik tikko izkāpu no lidmašīnas. Par ceļojumu varētu rakstīt atsevišķu stāstu, bet Arianas attīstībā svarīgs brīdis – Gruzijā Arianai palika četri mēneši un viņa sāka ēst biezenīšus. Pēc pirmās biezeņa karotes Ariana sarāva pieri, pēc tam viņai tie ļoti iegaršojās. Atpakaļceļā novērojām arī lielu atšķirību Arianas uzvedībā lidmašīnā – viņu daudz vairāk interesēja apkārt notiekošais, piemēram, skatīties pa logu un vērot lidmašīnas gaismiņas. Pēc nosēšanās uzzinājām, ka nododamās somas un rati palikuši Gruzijā. Labi, ka mums līdzi bija ķengursoma, kurā varējām meitu kādu brītiņu panēsāt, lai atpūtinātu rokas. Pēc šīs pieredzes citiem vecākiem teiktu, ka ķengursoma obligāti jāņem līdzi. Iesaku arī ņemt līdzi bērna mīļākās rotaļlietas, kas noderēs ne tikai lidojumā, bet visa ceļojuma laikā.
Smieklīgi, ka, atgriežoties mājās, Arianai viss likās jauns un svešs. Viņa pētīja mājas ar tādu pašu interesi kā jaunas vietas ceļojuma laikā, jo sanāk, ka ceļojumos Ariana bija pavadījusi pusi no pirmajiem četriem dzīves mēnešiem.»
Fakti par grūtniecības laiku un dzemdībām Zviedrijā
- Pārsvarā bērni dzimst slimnīcās. Ir mājdzemdības, bet ārsti tās neiesaka, jo negrib uzņemties risku un atbildību.
- Slimnīcās var brīvi izvēlēties dzemdību veidus, piemēram, ķeizargriezienu, un dažādas dzemdību pozas – vannā, guļus, sēdus uz krēsla, četrrāpus vai uz sāniem.
- Zviedrijā ārsti iesaka barot bērnu ar krūti. Bērna barošanas kursi ir bez maksas.
- Grūtniecības laikā un pēc tam ārsti izsniedz ļoti daudz noderīgu informatīvo materiālu.
- Visus grūtniecības un dzemdību izdevumus sedz Zviedrijas veselības apdrošināšana, ja tiek maksāti nodokļi.
- Bērna māte divus mēnešus pirms noteiktā dzemdību datuma var doties apmaksātā atvaļinājumā. Pēc dzemdībām pienākas 480 dienu apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums, kuru var dalīt ar bērna tēvu.
- 480 dienu laikā vecākiem pienākas 30 dienas, kuras abi var pavadīt kopā ar mazuli. To apmaksā apdrošināšana.
- Bērna tēvam pēc dzemdībām pienākas 10 apmaksātas brīvdienas.
Citāts:
Par pārsteigumu visiem, Ariana piedzima ar sirsniņu uz pieres. Slimnīcas darbinieki teica, ka jābūt laimīgam bērnam, ja ir tāda zīme.
