Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Tagad daudzi slimo ar visvisādām infekcijām, bet visvairāk trūkst tieši bērniem domāto antibiotiku un nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu. Dakter, kā praktiski risināt šo situāciju?
– Pandēmijas ierobežojumu laikā ar citām infekcijām slimojām krietni mazāk, līdzi ar to samazinājās arī antibiotiku patēriņš un medikamentus ražoja mazāk. Tagad trūkst arī izejvielu, un zāļu deficīts vērojams visā Eiropā. Tas ir sakritis ar laiku, kad divus gadus nomāktie vīrusi mēģina atgūt nokavēto un pieprasījums pēc zālēm ir pieaudzis, jo nu mēs slimojam ar visu reizē: ar kovidu, gripu, respiratori sincitiālo vīrusu, dažnedažādiem vēdervīrusiem…Un tad vēl kā kronis visam pa virsu šobrīd plašumā iet labu brīdi neredzētā skarlatīna jeb šarlaks! Ar to pamatā sirgst bērnudārznieki un pirmo klašu skolēni.
Teju desmit gadus strādāju par ārsti un tādu skarlatīnas uzliesmojumu redzu pirmo reizi!
Bet bērniem skarlatīna ir jādakterē ar antibiotikām, citādi pastāv ļoti smagu un tālejošu komplikāciju risks – cieš sirds, nieres, un var iegūt pat invaliditāti. Turklāt, diennakti lietojot antibiotikas, slimnieciņš nav vairs bīstams citiem un neaplipina mājās brāļus un māsas.
Klasiski pirmās izvēles zāles būtu penicilīna grupas antibakteriālie līdzekļi, kas, man par lieliem kreņķiem, Latvijā joprojām nav reģistrēti vispār. Piemēram, Ospen pie skarlatīnas ir pamatzāles, bet Latvijā tās nopērkamas tikai Saules aptiekā – ja ir dabūjamas, tad varam pasūtīt arī uz reģionu aptiekām.
Tomēr pieejamības ziņā mēs visvairāk raizējamies par amoksicilīnu, kas ir viena no galvenajām antibiotikām pie akūtām augšējo un apakšējo elpceļu infekcijām, piemēram, ja ir vidusauss iekaisums vai plaušu karsonis. Vienubrīd tas nebija dabūjams nekādā formā – nedz bērniem, nedz arī pieaugušajiem domātā. Meklējām alternatīvas, bet brīžiem nebija pat to.
– Un kas tad notiek? Slimnieks paliek bez ārstēšanas?!
– Bez zālēm nevienu neatstājam, bet šo antibiotiku trūkums nozīmē, ka mēs, ārsti, esam spiesti izrakstīt plašāka spektra antibakteriālus līdzekļus, piemēram, cefadroksilu. Ja zāles jānozīmē bērnam, kurš nekad dzīvē nav lietojis antibiotikas, bet piecu gadu vecumā viņam nepaveicas un viņš ir saslimis ar plaušu karsoni vai skarlatīnu, normāli pirmā izvēle būtu šaurāka spektra antibiotikas, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu imunitāti.
Jo pēc antibakteriālas terapijas vajadzīgi apmēram divi gadi, lai atjaunotos normāla mikroflora elpceļos un zarnu traktā.
Tai ir izšķiroša loma organisma aizsargsistēmas darbībā! Tāpēc es ārkārtīgi rūpīgi izsveru, vai un kādas zāles, kādā devā izrakstīt.
Antibiotikas ir recepšu zāles, tās jebkurā gadījumā nozīmē ārsts, un viņš arī domā, kā pielāgot pieaugušajiem domātos medikamentus, kādā formā dabūt bērnam tās iekšā – varbūt jāraksta recepte, lai aptiekā pagatavo sīrupu vai suspensiju. Taču personīgi mani grauž sirdsapziņa, ja mazajam, kurš pirmo reizi mūžā dzers antibiotikas, izrakstu smago artilēriju, jo cita varianta vienkārši nav, un, izsverot ieguvumus un riskus, tomēr jānosliecas par labu zāļu lietošanai.
– Es uzaugu sūrajos padomju laikos, kad bērnu devas zālēm nemaz nebija. Ja sacēlās temperatūra, mammas sadalīja mazākās daļās analgīna tableti, saberza karotē, varbūt uzpilināja kādu pili salda ievārījuma vai sīrupa, un tā dabūja bērniem iekšā. Ko vēl var darīt?
– Vispār mūsdienās nevajadzētu būt tā, ka jādala daļās pieaugušajiem domātās tabletes, bet tagad tiešām esam spiesti šādi rīkoties. Runājot par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kurus lietojam temperatūras un sāpju mazināšanai, pamatā tiek izmantotas divas vielas – ibuprofēns un paracetamols. Dažādi ražotāji, izmantojot vienu un to pašu aktīvo vielu, vienām un tām pašām zālēm piešķir katra savu nosaukumu. Piemēram, ibuprofēnam tas var būt nurofens, ibufēns, ibustars, ibumetīns.
Tas nozīmē, ka no aptieku plauktiem pazudusī bērnu suspensija Nurofen nebūt nav vienīgais līdzeklis, kas satur ibuprofēnu un ko var lietot bērniem, – ir pieejams brufens, ibugards svecītēs. Tieši tas pats ir ar paracetamolu, kam arī ir daudz nosaukumu, kaut vai panadols un eferalgans.
Tātad vienkārši jāpaprasa aptiekā ibuprofēns vai paracetamols bērniem, un tad jau aptiekārs zinās, ko piedāvāt, – varbūt nav suspensijas, bet ir svecītes vai tabletes.
– Kā pareizi aprēķināt devu, ja tomēr ir jādala tablete?
– Te var būt vairākas iespējas. Pirmkārt, zāļu lietošana nav pirmais solis!
- Vispirms mēģini pazemināt temperatūru dabīgā veidā. Mazam bērnam pirmā palīdzība ir pampera noņemšana. Zem autiņbiksītēm atrodas visi lielie asinsvadi – ja tos tur siltumā, temperatūra augs augumā. Tātad noģērbjam bērnu, samērcējam siltā ūdenī dvielīti un norīvējam ar to mazo. Tas ir numur viens un attiecas arī uz lielākiem bērniem.
Otra lieta – pārliecinies, vai bērnam nav izteikti zilganas un aukstas plaukstas un pēdas, ar marmoram līdzīgu zīmējumu. Tas liecina, ka ir traucēta asiņu mikrocirkulācija, un tad ar norīvēšanu var izraisīt šoku. Ja bērns pēc noģērbšanas sāk drebināties, nevajag rīvēt arī ar ļoti siltā ūdenī mērcētu dvieli. Mazais drīzāk jāsasedz, pat ja ir jau stipri augsta temperatūra. Jo bērniņš mazāks, jo uzmanīgākai jābūt! Savukārt, ja bērns ir karsts kā pīrādziņš un ar sarkaniem vaigiem, droši ķeries pie izģērbšanas un rīvēšanas. Bieži vien bērni labāk panes augstu temperatūru, jo zemādas slānītis ir plānāks un veiksmīgi atdod siltumu. Tāpēc norīvēšanās pieaugušajiem un bērniem ir divas dažādas lietas. Iespējams, pieaugušajam drīzāk būs vajadzīgas vairākas siltas segas.
Trešā lieta – pie jebkuras akūtas saslimšanas galvenais uzdevums, kā smejoties saku, ir dzert un čurāt. Ja regulāri, ik pēc 1,5–2 stundām aizej uz tualeti, tātad dzer pietiekami.
Vecākiem būtu rūpīgi jāseko līdzi, lai apslimušais bērns dzertu – tur nu vecāku izdomai dodama pilna vaļa! Var izmantot mazu, smuku glāzīti, sūkt ar salmiņu vai rīkot sacīkstes, kurš vairāk izdzers, bet ūdens iekšā ir jādabū!
Jo, ja nebūs pietiekami daudz šķidruma, arī ar zālēm temperatūra nekritīsies – ne mazam, ne lielam. - Pašrocīga zāļu dalīšana. Tiesa, to neiesaku, ja zāles ir jādod zīdainītim. Tomēr lielākiem bērniem, kuru svars ir virs 10–15 kg, tās pārdozēt ir grūti. Piemēram, 10 kg smagam bērnam paracetamola diennakts deva ir 600 mg. Pat ja vienā reizē iedosi – es gan to nerekomendēju! – pieaugušajiem domāto 500 mg tableti un pēc tam vairs neko, visdrīzāk nekas ļoti slikts nenotiks. Tāpat, ja iedosi tabletes pusīti.
Paracetamola devu bērnam nosaka, rēķinot 15 mg uz vienu bērna svara kilogramu. Dienā vari dot četras devas. Ja zini vismaz aptuvenu atvases svaru, tad vari viegli sarēķināt, cik liela daļa no pieaugušajiem paredzētās 250 mg vai 500 mg tabletes jādod mazajam. Ja bērns sver 10 kg, tad var iedot pusi no 250 mg vai ceturtdaļu no 500 mg tabletes. Bet paracetamols ir pieejams arī putojošās tabletēs, un tad, piemēram, Efferalgan lietošana ir pavisam vienkārša: sadali, iemet ūdenī, izšķīdini un iedod bērniņam.
Ibuprofēna deva bērnam ir nedaudz mazāka – 10 mg uz vienu bērna svara kilogramu. Tiesa, ibuprofēnu sadalīt ir grūtāk, jo tas galvenokārt pieejams apvalkotās tabletēs.
- Suspensijas pagatavošana aptiekā. Dažas aptiekas, kur gatavo zāles, ļoti ātri reaģēja uz bērniem domāto pretdrudža un pretsāpju līdzekļu trūkumu un pircējiem piedāvāja pašu gatavotu ibuprofēna suspensiju. Arī tu vari lūgt ģimenes ārstam, lai izraksta recepti suspensijai, kas būs piemērota tavam bērnam. Šādu suspensiju bērniem pielāgotā devā aptieka var gatavot no dažādu grupu medikamentiem. Atšķirībā no rūpnieciski ražotajām suspensijām aptiekā nevarēs pievienot zemeņu, apelsīnu vai kādu citu patīkamu garšiņu – būs vien jāsajūt uz mēles zāļu rūgtums. Ar ibuprofēnu un paracetamolu vēl nav tik traki, bet pretgripas zāļu Tamiflu suspensija ir patiešām ļoti, ļoti rūgta. Bet – ja vajag, dabū iekšā arī to.
- Ieej mājaslapas www.menessaptieka.lv sadaļā Preču meklētājs. Izvēles logā Preču meklēšana aptiekās ieraksti vajadzīgā medikamenta nosaukumu. Tu redzēsi preces pieejamību – cik iepakojumu un kurās Mēness aptiekās ir.
- Lietojot funkciju Filtrs, tu vari izvēlēties gan vēlamo pilsētu, gan apkaimi.
- Ja redzams, ka konkrētajā aptiekā ir, piemēram, viens vajadzīgo zāļu iepakojums un nav drošas garantijas, ka pēc pāris stundām vai dienu vēlāk šīs zāles tur patiešām vēl būs, tu tās vari rezervēt, aizpildot pavisam vienkāršu anketu, kurā norādāms pacienta vārds, kontakti saziņai un nepieciešamais preces daudzums.
– Vai trūkst arī citu grupu zāļu?
– Jau kovidlaikā ik pa laikam kaut kā pietrūka – kāds medikaments, noteiktas devas vai kombinācijas, piemēram, hipertensijas, epilepsijas, Pārkinsona slimības un cukura diabēta slimniekiem. Šobrīd sāpīgākais, ka ir pazudis ciklodols – vienīgās zāles, kas ļauj novērst neiroleptiķu radītos blakusefektus kustību traucējumus un siekalošanos cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem. Daļa pacientu šīs blaknes neapzinās, bet gana daudzi saprot. Lūk, šajā gadījumā nav nekādas alternatīvas!
Bet mēs, ārsti, lielākoties varam šīs situācijas atrisināt. Galvenais, lai cilvēks pats ārstam piezvana un pastāsta, ka aptiekā viņam izrakstīto zāļu nav, nevis domā: nu, ja nav, tad arī nedzeršu! Un pēc tam ārstam atliek vienīgi brīnīties, kāpēc ir tik lieli asinsspiediena skaitļi vai sliktākajā gadījumā – kāpēc cilvēks nokļuvis slimnīcā.
Normāli vispirms būtu jāizvēlas šaurāka spektra antibiotikas, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu imunitāti.
Kā vieglāk un ātrāk atrast zāles?
Var gadīties, ka tev vajadzīgo zāļu tuvākajā aptiekā tieši šobrīd nav…
Populārākie raksti
