Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
3
-
4
-
0
-
1
-
0
-
0
-
1
-
Jautājums par to, vai bērnam ir vieta vecāku gultā, ir senāks par senu – vismaz tik sens kā mūsu žurnāls noteikti! Turklāt atbildes uz šo jautājumu pēdējos 20 gados ir svārstījušās no vienas galējības otrā. Miega eksperti uzsver, cik ārkārtīgi svarīgi bērnam ir iemācīties aizmigt pašam savā gultiņā un mātes un tēva tuvums kārtīgam, veselīgam miegam var pat traucēt (par miegu rakstīsim februāra numura lielajā tēmā). Savukārt psihologi parasti uzsver otro pusi – bērniņa emocionālās vajadzības un drošību.
Proti, ja deviņus mēnešus mazais bijis mammas puncī, vismaz nākamos deviņus viņam jābūt mammas puncim tikpat tuvu, bet no otras puses.
Tad viņš izaugs par drošu un veselīgi pašapzinīgu personību. Vēl citi aizstāv pāra attiecības, liekot tās ja ne pirmajā, tad tikpat būtiskā un nozīmīgā vietā, – vecāku gulta ir tēta un mammas laulības gulta, kurā bērniņam nav vietas! Šoreiz vairāk par šo – trešo – viedokli, kaut gan mēs labi apzināmies, ka katrā ģimenē būs cita situācija un bērns vecāku gultā noteikti guļ, ir gulējis un gulēs arī nākotnē, par spīti visiem speciālistu ieteikumiem.
Arī mammai vajag izgulēties!
Psiholoģe Kristīne Balode uzsver, ka bieži vien gulēšana ar bērnu vienā gultā ir teju modes lieta un, uzsverot bērna emocionālo komfortu un drošību, guļot māmiņai blakus visas nakts garumā, ir aizmirsts par pašas mammas izgulēšanos. «Bērna emocionālais komforts un drošība vistiešākajā veidā atkarīgi no mammas pašsajūtas. Tāpēc man ir grūti atrast kādu argumentu, kas atbalstītu bērna gulēšanu kopā ar vecākiem,» skaidro speciāliste un triju bērnu māmiņa.
«Man vienmēr gribas jautāt: kāpēc mamma vispār ņem bērnu gultā? Cik mammām vispār ir iespēja pagulēt, kamēr bērniņi ir mazi? Tas taču ir ļoti maz! Tāpēc saprastu, ja visu pārējo laiku, kaut no rīta līdz vakaram, mamma ar bērnu būtu ciešā tuvībā, ņemot bērnu rokās vai nēsājot slingā, taču naktī gan ne!»
Pārsvarā mammas, kuras nevar kārtīgi izgulēties, no rīta pamostas īgnas.
Psiholoģe domā, ka, iespējams, šis ieradums kļuvis tik atzīts un populārs tāpēc, ka liela daļa mammu un tētu, kam bērnībā pietrūka vecāku tuvuma, tagad bērniem to vēlas dot ar uzviju – ir gatavi savā tuvumā teju nosmacēt bērnu. «Bet, ja mamma pati ir nosmakusi miega badā! Pārsvarā mammas, kuras nevar kārtīgi izgulēties, no rīta pamostas īgnas. Šaubos, vai tām, kurām bērni labi guļ, ņem viņus pie sevis. Drīzāk to dara, ja bērni guļ slikti un mammas nevēlas celties un likt viņus atpakaļ bērnu gultiņās.»
Visbiežāk ieliekot pa vidu, lai bērns neizgāžas laukā no gultas. Tad mamma mēģina gulēt. Tomēr, kā uzsver psiholoģe, vairākumam sieviešu nav tik ciešs miegs, lai viņām būtu vienalga, ko dara bēbītis. «Miegs ir saraustīts, kontrolējot, kas notiek blakus. Ja bērniņš ir fiziski blakus, mamma nevar izkāpt no ciešās saiknes starp sevi un mazuli, kura patiešām ir izpētīta un pierādīta.
Šādā saiknē nav iespējams atpūsties. Lielais jautājums – kur te ir pluss? No rīta mamma nav izgulējusies, kaut arī apmierinājusi bērna vajadzības, būdama viņa tuvumā. Te varu tikai piebilst, ka bērnam tuvu var būt, arī piestumjot savai gultai blakus bērna gultiņu. Tuvums ir tas pats, bet mamma var izgulēties.»
Guļot kopā zīdīšana ir ērtāka?
Reizēm arguments par labu tam, lai bērnu ņemtu gultā uz visu nakti, ir ērtāka zīdīšana nakts laikā, tomēr tas ir ļoti individuāli. Ne visām mammām tā patiešām ir ērtāk. Un, pat ja tā ir, vienkārši jāizvērtē, kas ir svarīgāk, un varbūt, piestumjot gultiņu blakus lielajai gultai, šo jautājumu var atrisināt.
«Man pašai neviens bērns nav gulējis mūsu gultā. Nevienu nakti. Un darīju to apzināti. Jā, simtiem reižu esmu kāpusi no gultās ārā un pēc tam atkal atpakaļ. Kāpēc tā darīju? Saprotot, ka man jāatpūšas, jo no manas atpūtas ir atkarīga bērna labsajūta. Tātad man ir jāparūpējas par to, lai varu pilnvērtīgi atpūsties – kārtīgi izgulēties. Svarīgi gultā ir ne tikai izstaipīties – lai man būtu vieta –, bet arī sajust savu vīru, no kura uzlādēties, saņemt enerģiju, ko man vajag. Esot diendienā mijiedarbībā ar bērnu, kuram tikai dod, dod un dod, ir ļoti svarīgi, ka mammai ir, no kā pašai pasmelties – no sava vīra.»
Neizbēgami ietekmē seksu
Neapšaubāmi, bērni vecāku gultā ietekmē pāra seksuālo dzīvi.
«Bērns piedzimst vecākiem – diviem cilvēkiem, kuriem gan fiziski, gan garīgi vajadzētu būt kopā, lai maksimāli aprūpētu, auklētu, audzinātu – dotu mazulim visu, kas viņam vajadzīgs. Diemžēl, tiklīdz starp šiem diviem cilvēkiem rodas plaisas, viņi vairs nevar izveidot to kodolu, kas viņi ir bijuši, kad bērnu radīja. Ja vecākiem ieliekam pa vidu bērnu, tas jau simboliski norāda – tiek radīta plaisa. Alianse jeb, kur divi, tur trešais lieks, parasti izveidojas mammai ar bērnu, ar retiem izņēmumiem otrādi. Tas noteikti nav nekas labs ģimenes attiecībām,» atzīst Kristīne Balode.
«Pirmais, ko mamma pamostoties saka vīram, – kā mēs abi gulējām un kā mēs visu nakti ēdām. Bērns ir vecāku diženais kopdarbs, kam vajadzētu stiprināt pāra attiecības, tam vajadzētu būt nevis dalošam, bet gan spēcinošam balstam. Ja vīrieši jūtas nevajadzīgi, viņi atrod citas vietas un lietas, ar ko nodarboties. Piemēram, darbā aizsēžas pēc iespējas ilgāk, aizraujas ar draugiem, hobijiem un nenāk mājās vai tamlīdzīgi. Arī vīriešiem vajag pabaroties, jo dzīve pēc bērniņa piedzimšanas taču turpinās. Noliekot bērnu gultā pa vidu, attiecības pārveļas uz nedrošiem pamatiem.»
Ja vecākiem ieliekam pa vidu bērnu, tas jau simboliski norāda – tiek radīta plaisa.
Bērnam vajadzīgs abu vecāku tuvums
Lai arī vienas patiesības nav, jāatceras, ka visas nelaimes sākas, ja trūkst līdzsvara un mēra izjūtas. Protams, ka nevar noliegt bērna emocionālās vajadzības, taču speciāliste atgādina, ka ir arī vīra emocionālās vajadzības. Tāpat kā mammas vajadzības. Zelta vidusceļš būtu rūpēties par visiem, jo tikai daudzmaz mierīgā un harmoniskā vidē kopā ar tēti un māmiņu arī bērniņš jutīsies labi, nevis izraisīs nesaskaņas ģimenē, kuru dēļ vecāki varbūt nekad vairs neatradīs kopīgu valodu.
Diemžēl nereti bērns gultā ir laba iespēja, kā noslēpt vienu problēmu aiz citas: proti, patiesībā ir kāda attiecību problēma, par kuru negribam runāt un to risināt, jo tagad svarīgāks par visu ir bērns. «Piemēram, mammas nevēlēšanās nodarboties ar seksu ir ļoti labi noslēpjama aiz tā, ka viņa ir neizgulējusies, visu nakti ņēmusies ar bērnu, kurš taču neguļ savā, bet tikai vecāku gultā! Vai tā tiešām ir? Varbūt mamma vienkārši negrib ar vīru runāt par patieso iemeslu, tāpēc vieglāk slēpties aiz bērna, kurš guļ viņiem pa vidu.»
