Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir rēzus faktors?
Mūsu asinīs uz eritrocītu jeb sarkano asins šūnu virsmas lielākajai daļai cilvēku atrodas olbaltumviela, ko sauc par rēzus faktoru jeb antigēnu. Šādi cilvēki ir rēzus pozitīvi (Eiropā aptuveni 84%). Kādreiz visi cilvēki bija tādi, taču evolūcijas gaitā gēns, kas atbild par rēzus faktora ražošanu, ir mainījies, un tagad rēzus faktora gēnam ir iespējami divi varianti: funkcionējošs jeb rēzus pozitīvs un rēzus negatīvs – tāds, kurš evolūcijas laikā zaudējis spēju ražot rēzus olbaltumvielu, tāpēc to sauc par rēzus negatīvu.
Gēnu, kas nepieciešams, lai izveidotu šādu olbaltumvielu, mēs mantojam no abiem saviem vecākiem – tas nozīmē, ka katram cilvēkam ir viena no trim iespējamām gēnu kombinācijām: + + (36%), + – (48%) un – – (16%). Divas pirmās ir sastopamas rēzus pozitīviem cilvēkiem, jo uz viņu eritrocītiem ir atrodams rēzus faktors, savukārt trešais variants pārstāv rēzus negatīvo populācijas daļu.
Asinīm bīstami satikties
Laikā, kad bērniņš ir mammai vēderā, viņa imūnsistēma iepazīstas ar visām šūnām un olbaltumvielām, kas atrodamas viņa ķermenī. Ja bērniņš ir rēzus pozitīvs, mazuļa imūnsistēma iepazīstas ar rēzus olbaltumvielu un pret to antivielas nekad neražos. Ja bērniņš ir rēzus negatīvs, bērna imūnsistēma embrionālās attīstības laikā šo olbaltumvielu nesatiek un neiepazīst.
«Problēma var rasties tad, ja mamma ir rēzus negatīva, bet tētis – rēzus pozitīvs, jo pastāv iespēja, ka mammas un bērna asinsgrupas atšķiras. Un, ja rēzus negatīva cilvēka asinīs nokļūst rēzus pozitīvas asinis, topošās māmiņas imūnsistēma to uzskata par ienaidnieku un sāk veidot antivielas, lai svešos eritrocītus iznīcinātu,» skaidro ģenētiķe Liene Korņejeva.
Citiem vārdiem – sievietes asinīs veidojas antivielas, kas vēršas pret gaidāmā mazuļa asins šūnām kā svešķermeni organismā.
Pats cilvēks šo antivielu veidošanās procesu nejūt, taču to var konstatēt, veicot asins analīzi.
Taču atšķirīgas asinsgrupas ne vienmēr nozīmē, ka gaidāmajam bērniņam draud briesmas, jo bērnu un mammu vieno un atdala placenta, tādēļ parasti asinis savstarpēji nesajaucas. Tomēr ir situācijas, kad pastāv risks asinīm saskarties – aborta gadījumā (gan spontāna, gan legāla), ja jāveic invazīva procedūra (horija biopsija vai amniocentēze), ja placenta ir pastiprināti caurlaidīga (biežāk grūtniecības beigu posmā), ja notiek placentas atslāņošanās vai cita veida traumatizācija, kā arī dzemdību laikā. «Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka augļa asins šūnas tiek mammas asinīs,» skaidro Liene Korņejeva, «Bet ir iespējams šādus bēgļus noķert, pirms tie atpazīti. Ķeršanu veic īpaši izstrādāts medikaments – rēzus imūnglobulīns».
Bezmaksas injekcija
Pirmo profilaktisko imūnglobulīna injekciju, ja mamma ir rēzus negatīva un viņai nav atrastas rēzus antivielas, bet topošais tētis ir rēzus pozitīvs, grūtniece var saņemt 28. grūtniecības nedēļā. Tā ir valsts apmaksāta un darbojas līdz dzemdībām.
Pēc bērna dzimšanas tiek noteikts viņa rēzus faktors; ja tas ir pozitīvs, jaunā māmiņa saņem imūnglobulīnu. Ja bērniņš piedzimst rēzus negatīvs, imūnglobulīns netiek injicēts, jo nav rēzus nesaderības. Rēzus negatīvām sievietēm imūnglobulīns jāsaņem arī pēc aborta, traumas, augļūdens ņemšanas un jebkura cita riska faktora. Tiesa gan, ja abortu veic pēc sievietes pašas vēlēšanās, imūnglobulīns jāiegādājas pašai.
«Pateicoties imūnglobulīna injekcijām, mūsdienās ir ievērojami samazinājies to ģimeņu skaits, kuras skar rēzus nesaderība kā reāla problēma, jo tiek samazināta antivielu veidošanās iespēja. Un – kamēr nav antivielu, nav problēmu,» stāsta Liene Korņejeva.
Risks nākamajai grūtniecībai?
Ja imūnsistēma tomēr rēzus faktoru ir pamanījusi un sākusi ražot antivielas, šo procesu apstādināt nav iespējams. Taču antivielas, kas meklē rēzus faktoru, veidojas lēni, ir mazas un brīvi iet cauri placentai. Tāpēc pirmā grūtniecība, kuras laikā notikusi rēzus pozitīvu asiņu saskarsme ar mātes asinīm, parasti norit labi, jo tās laikā antivielas nepaspēj izveidoties pietiekamā skaitā, lai ietekmētu augli.
Tomēr nākamajā grūtniecībā, ja bērniņa asins šūnas nes rēzus faktoru, antivielas ies cauri placentai, atradīs eritrocītus un tos iznīcinās. Tāpēc ģenētiķe iesaka izmantot iespēju saņemt profilaktisko imūnglobulīna injekciju 28. grūtniecības nedēļā, jo antivielas var sākt veidoties arī bez konstatējama iemesla. Vakcīna ir valsts apmaksāta, taču izvēle ir sievietes ziņā. Obligāti imūnglobulīna injekcija jāievada tikai pēc dzemdībām, ja antivielu nav un bērniņš ir rēzus pozitīvs.
«Lai arī risks, ka normālā grūtniecībā placenta kļūs tik caurlaidīga, ka 3. trimestra laikā notiks imūnsistēmas aktivācija, ir neliels (aptuveni 0,64%), rēķinot statistiski, katru gadu 24 rēzus negatīvām sievietēm Latvijā normālas grūtniecības trešajā trimestrī bez acīmredzama iemesla notiek imūnsistēmas aktivizēšana un sāk veidoties antivielas, kuras apdraud nākamo grūtniecību,» aprēķinājusi speciāliste ģenētikas jautājumos.
Antivielu sliktie darbi
Ja grūtniecības laikā antivielas strauji vairojas, iet bojā daudz augļa asins šūnu un var būt nepieciešama nopietna iejaukšanās, piemēram, asiņu pārliešana gaidāmajam bērniņam vai pat dzemdību ātrāka ierosināšana. Dažiem bērniem ir ilgstoša dzelte un var būt nepieciešama asins pārliešana un dažādi pasākumi dzeltes mazināšanai; dažiem bērniem var būt tūska un šķidruma krāšanās organismā, kas var traucēt dažādu orgānu sistēmu darbību.
Smagākajos gadījumos rēzus nesaderības dēļ var notikt spontāns aborts, bērniņš var dzimt priekšlaikus vai smagais stāvoklis var atstāt paliekošu ietekmi uz attīstību.
«Tādēļ vislielākā uzmanība jāpievērš profilaksei, proti, pēc rēzus pozitīva bērna piedzimšanas rēzus negatīvai mammai ir jāsaņem rēzus imūnglobulīns. Tāpat kā pēc katra aborta (legāla, spontāna), invazīvas iejaukšanās grūtniecības laikā, asiņošanas epizodēm, pēc traumas, kuras dēļ var būt daļēja placentas atslāņošanās utt. Ja visos šajos gadījumos topošā mamma saņems imūnglobulīnu, tiks novērsta lielākā daļa antivielu veidošanās gadījumu,»
uzsver Liene Korņejeva un piebilst: «Iespējams, ir vienkāršāk par rēzus faktoru vispār galvu nelauzīt un uzticēties savam ģimenes ārstam, ginekologam vai dzemdību speciālistam – gan viņi zinās, ko un kā darīt. Tomēr iedrošinu ikvienu mazliet iedziļināties un saprast to, cik interesanti veidots ir mūsu ķermenis. Zināšanas par to, kā un kādēļ var rasties problēmas, dod iespēju kopā ar ārstu pieņemt pamatotus lēmumus, izvairīties no neizpratnes brīžos, kad tiek veiktas dažādas manipulācijas, un visbeidzot – var palīdzēt problēmas apiet, pirms tās vēl parādījušās pie apvāršņa.»
Jautājumi par rēzus nesaderību
– Vai rēzus faktoru nesaderība var veicināt Dauna sindroma attīstību bērniņam?
– Rēzus nesaderība nekādi neietekmē bērniņa hromosomu komplektu, tāpēc atbilde noteikti ir: nē, Dauna sindroms rēzus negatīvu sieviešu bērniem nav biežāk sastopams, tas ir apstiprināts pētījumos.
– Vai vīra un sievas atšķirīgās asinsgrupas var kavēt grūtniecības iestāšanos?
– Atšķirīgas rēzus asinsgrupas neietekmē iespēju ieņemt bērniņu. Un, ja nav antivielu, neietekmē arī grūtniecību kā tādu un bērniņa veselību piedzimstot.
– Vai rēzus negatīvām mammām pēc 35 gadu vecuma arī iesaka veikt amniocentēzi?
– Amniocentēzi iesaka visos gadījumos, ja ir paaugstināts risks, ka bērniņam varētu būt hromosomāla patoloģija. Lēmumu par to, veikt šo izmeklējumu vai ne, pieņem pati sieviete neatkarīgi no tā, vai viņai ir pozitīva vai negatīva rēzus asinsgrupa. Ja sieviete, kam ir rēzus negatīva asinsgrupa, izlemj par labu amniocentēzei un ja viņas vīram ir rēzus pozitīva asinsgrupa, tiek veikta antivielu analīze, un, ja antivielu nav, pēc amniocentēzes sieviete saņem profilaktisko poti bez maksas. Ja antivielas jau ir radušās, tad iespējams arī pats sliktākais scenārijs – augļa bojāeja.
Rēzus negatīvu mammu pieredze
Sanita, divu bērnu mamma
Manai mammai un tētim ir rēzus pozitīvas asinsgrupas, tāpēc, uzzinot, ka man ir rēzus negatīvs, visi bijām ļoti apjukuši. Vaicājām ģimenes ārstam, kā tas var būt iespējams, taču arī viņa nemācēja atbildēt, un mēs pārstājam par šo jautājumu interesēties. Aktuāls tas kļuva tad, kad pati biju bērniņa gaidībās, jo manam vīram ir rēzus pozitīvs. Visvairāk uztraukusies bija mana mamma, jo no padomju laikiem viņas atmiņā bija palicis tas, ka rēzus negatīvs grūtniecei var būt ļoti bīstami!
Tāpēc sāku meklēt par to informāciju internetā. Bet visvairāk izstāstīja mana brīnišķīgā ārste Irina Jermakova no ārstu prakses Quartus, tāpēc zināju, ka pēc dzemdībām mazulim pārbaudīs asinsgrupu un, ja būs nesaderība, saņemšu injekciju. Pirmais bērns piedzima rēzus negatīvs tāpat kā es, bet otrs – rēzus pozitīvs tāpat kā vīrs. Uzreiz pēc dzemdībām saņēmu injekciju, kas bija viens mazs dūriens. Pēc dzemdībām tas bija tiešām nieks!
Elza, viena bērna mamma
Manai mammai ir rēzus pozitīvs, bet manam tētim rēzus negatīvs. Par asinsgrupu nesaderību zinu, jo studēju ergoterapiju Stradiņa universitātē un pirmajā kursā mums to mācīja bioloģijā, bet fizioloģijas nodarbībās pašiem bija jānosaka sava asinsgrupa. Tur arī uzzināju, ka man ir rēzus negatīvs, un tāpēc tas bija viens no maniem pirmajiem teikumiem dakterei, pie kuras gāju reģistrēt grūtniecību.
Grūtniecības beigu posmā tiku nosūtīta uz valsts apmaksātu vakcīnu Rīgas dzemdību namā, kur ļoti atsaucīgas māsiņas man šo poti veica un ierakstīja to Mātes pasē. Injekcija nav sāpīga! Arī pēc dzemdībām nākamajās dienās Stradiņos man māsiņas veica vēl vienu injekciju, jo meitiņa piedzima rēzus pozitīva. Viss notika ļoti veiksmīgi, nesaskāros ne ar kādām grūtībām. Arī mazajai meitiņai viss ir kārtībā.
