Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Arī svars nosaka prasmes
Ir bērni, kuri jau 11 mēnešu vecumā sper savus pirmos patstāvīgos solīšus, bet citiem tas izdodas vien pēc gada vecuma sasniegšanas. Katrs bērns ir atšķirīgs, un katram ir savi sasniegumi un mazās uzvaras. Kad mazais ir piekusis staigāt, viņš atkal metas rāpus. Un tas ir ļoti labi. Rāpošanas nekad nevar būt par daudz! Svarīgi, lai bērnam nebūtu pārāk liels, savam vecumam neatbilstošs svars. Jo apaļīgāks bērns, jo viņš visu sāk darīt vēlāk. Ja mamma redz, ka mazais ir apaļīgāks, ieteicams pārskatīt viņa ēdienkarti. Piemēram, nedot mannas putru, baltmaizi, makaronus, uzmanīt, lai ēdienkartē būtu mazāk saldinātu jogurtu, cepumu, sieriņu, nedot sulas no pakām, kā arī neēdināt ēdienreižu starplaikos.
Padoms! Ja bērnam šajā vecumā ir mazāks svars, piemēram, astoņi deviņi kilogrami, svarīgākais, lai viņš vispār pieņemas svarā. Ja visu laiku ir dinamika, mazāks svars par problēmām vēl neliecina.
Pie galda kopā ar ģimeni
Šajā vecumā bērnam vajadzētu būt trīs lielām un divām mazām ēdienreizēm: brokastis, pēc stundas pusotras kāds auglis, tad pusdienas ar zupu, dārzeņiem, launags ar biezpienu, jogurtu, augļiem un ogām un vakariņas, pēc kurām mazajam var iedot krūti vai piena maisījumu. Ēdiens bērnam jāpiedāvā, taču nedrīkst viņu spiest ēst. Šajā vecumā bērnam vajadzētu sēdēt pie galda, pašam ņemt karoti, dzert no parastas krūzītes. Ja mazais dzer no pudeles, viņam jāspēj to noturēt. Lai arī mazais pats un galds būs noķēpāts ar ēdienu, nedrīkst bremzēt mazuļa vēlēšanos ēst pašam. Ja to neļauj, vēlāk bērns vēlēsies, lai viņu tikai baro. Padoms! Protams, jāskatās, lai mazais ir paēdis, nevis pie galda tikai paspēlējies ar ēdienu, tāpēc mamma mazo var arī ēdināt, bet – dodot iespēju bērnam pašam turēt karoti un mēģināt ēst.
Ar vienaudžiem nedraudzējas
Šajā vecumā bērns ar svešiem cilvēkiem komunicē mierīgi, taču tas nenozīmē, ka viņam patīk, ja kāds cits, izņemot mammu un tēti, viņu ņem rokās vai strauji nāk klāt un runā. Viņš var smaidīt saviem vienaudžiem, tomēr lielākoties to nedara, arī labprāt atņem otram rotaļlietu. Bērns daudz smejas un skatās, kā mamma vai kāds cits uz viņa smiekliem reaģē. Bērnam patīk skatīties spogulī, pētīt sevi. Bērns labprāt nodarbojas ar lietām, kas viņam šķiet interesantas, un skaļi protestē, ja viņa nodomu izjauc, piemēram, tobrīd mēģinot viņu pārģērbt. Šajā vecumā vecāki jau var sākt mēģināt novērst bērna uzmanību no vienas lietas uz citu. Piemēram, no mazā rokām izņemt šķēres, tā vietā ar otru roku dodot bērnam kaut ko citu. Nevajadzētu bērnam ļaut skatīties televizoru, multfilmas, datoru – šīs lietas lai paliek vēlākam laikam!
Padoms! Tā kā mazais rīkojas diezgan impulsīvi, vēloties kaut ko aizsniegt, viņš var paraut galdautu un uzliet sev virsū karstu kafiju vai tēju, ko mamma tur nolikusi. Tāpēc vecākiem jādomā pieci soļi uz priekšu un jāgādā par bērnam drošu vidi!
Attīstās runa
Ar bērnu ieteicams runāt lēnām, pacietīgi un pareizi, jo mazais atkārto to, ko vecāki saka. Mazais runā vienzilbīgus vārdus: mama, papa, atā, atā, atdarina skaņas: vau-vau, ņau-ņau. Lai palielinātu bērna vārdu krājumu, mazajam var rādīt bildes grāmatā, stāstot, kā saka dažādi dzīvnieciņi. Šajā vecumā bērns reaģē uz skaņu, piemēram, skatās uz to pusi, kur zvana telefons. Taču bērnam nepatīk spalgas skaņas, arī tās, ko rada dažādas mazuļiem paredzētas rotaļlietas.
Padoms! Runu un domāšanu veicina smalkās motorikas attīstība, tāpēc mazajam vajadzētu piedāvāt bērt pudelē pupiņas, zirņus, makaronus. Sajūtas var pilnveidot, spēlējoties ar ūdeni, smiltīm, citām birstošām lietām (piemēram, mannu).
Zināji?
Bērnam patīk pa istabu stumt dažādas lietas (krēslu, rotaļu auto, putekļsūcēju). Tas rada drošāku sajūtu, jo ir, pie kā pieturēties, un ir kā patstāvības apliecinājums – es to gribu, varu un daru! Tā arī ir veselīgāk mācīties staigāt, nekā turoties pie mammas rokas.
