Amerikas vietā Ķīna
Man bija 22 gadi, kad izjuka tā brīža attiecības ar līgavaini un es izlēmu – ir laiks mainīt dzīvi. Pieteicos kādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar bērnu auklīšu piesaistīšanu ģimenēm dažādās pasaules valstīs. Lai gan biju izteikusi vēlmi doties uz Ameriku, man piedāvāja vietu Ķīnā. Arī šī valsts noteikti bija manā sarakstā, kurp kādreiz doties, tādēļ nolēmu – kāpēc gan ne tagad? Tā es nonācu Ķīnā, kur dzīvoju kādā ģimenē, pieskatīju viņu atvasi. Ar laiku sapratu, ka mums ar šo ģimeni ir ļoti dažādi uzskati, un izteicu kompānijai vēlmi mainīt darbu. Man piedāvāja angļu valodas skolotājas vietu kādā vietējā bērnudārzā. Ar prieku to pieņēmu, bet jāteic, ka pirmā diena bija īsts juceklis, jo pirmo reizi nonācu situācijā, kad uz manis skatās tik daudz mazu ķīniešu bērnu, bet ne es runāju ķīniski, ne viņi – angliski. Man patīk bērniem mācīt valodu, un ir tiešām interesanti tas, kā viņi mācās, – skatoties, vērojot, klausoties. Manuprāt, Ķīna cilvēkiem vai nu uzreiz iepatīkas, vai arī pie tās nav iespējams pierast. Lai arī ne reizi vien esmu šeit piedzīvojusi pamatīgu kultūršoku un ķīnieši pēc savas būtības ir ļoti skaļa tauta, šeit jūtos labi un esmu iedzīvojusies.
Te satiku arī savu vīru Deividu Džou, kurš šeit ir labi pazīstams mākslinieks, komiķis un aktieris. Iepazināmies sporta klubā, kur mums abiem ar Deividu bija viens treneris. Turklāt Deivids gribēja mācīties angļu valodu, un es piekritu viņam palīdzēt to apgūt. Sākām bieži sarakstīties, satikties un tā no draugiem kļuvām par pāri. Drīz vien mums pieteicās pirmā meitiņa, kurai nu jau ir pieci gadi, bet pērn piedzima mūsu otrā meita.
Īpašais gaidību laiks
Grūtniecības laikā uzskaitē pie ārsta man nebija jāstājas, bet vizītē bija jādodas reizi mēnesī. Tā kā pirmajās nedēļās ārstiem nepatika mans progesterona līmenis, tam rūpīgi sekoja līdzi, un tikai tad, kad tas bija stabils, ar vīru devāmies divu nedēļu ceļojumā uz Ameriku. Tas bija diezgan nogurdinoši, jo devāmies kopā ar tūristu grupu un gan pārlidojumi, gan pārbraucieni bija arī nakts vidū vai ļoti agri no rīta. Divu nedēļu laikā paguvām pabūt Pekinā, Ņujorkā, Lasvegasā un cituviet. No otras puses, citiem bija grūtības aizmigt lidmašīnā vai autobusā, bet es varēju gulēt jebkur – tik ļoti man nāca miegs!
Katru mēnesi man veica asins un urīna analīzes, kā arī ultrasonogrāfiju. Katru reizi, kad devos pie ārsta, kabinetā bija arī medmāsa, kura man tulkoja visu angļu valodā. Tuvojoties 30. grūtniecības nedēļai, pie ārsta bija jādodas divas reizes mēnesī, bet pēc 35. nedēļas – apskates jāveic ik nedēļu.
Ķīnā ir pieņemts likums, ka topošie vecāki līdz pat dzemdībām nedrīkst zināt gaidāmā bērniņa dzimumu. Tas saistīts ar to, ka lielākā daļa vēlas dēlus – mantiniekus – un, uzzinot, ka gaidāma meita, tiek veikti aborti pat vēlā grūtniecības laikā. Arī man abas reizes ārsts negribēja atklāt bērna dzimumu, bet, tā kā esmu ārzemniece, caur puķēm pateica, kādas krāsas drēbītes varu sākt gādāt.
Laiks satikt meitiņas
Pirmās grūtniecības beigās piedzīvoju nepatīkamu pārsteigumu, uzzinot, ka nevarēšu dzemdēt bērniņu klīnikā, kurp gāju visu grūtniecības laiku. Izrādījās, ka man ir reta asinsgrupa. Ķīnā tās dēvē par pandas asinīm, un, rodoties sarežģījumiem, ja būtu nepieciešama asins pārliešana, man nepieciešamo asiņu sagādāšana prasītu ilgāku laiku, nekā tas būtu kādā no centrālajām slimnīcām. Lai arī centos ārstus pierunāt ļaut man dzemdēt šeit, viņi bija ļoti nepiekāpīgi un nevēlējās uzņemties lieku risku. Man ieteica divas citas slimnīcas, no kurām vienu tad arī izvēlējāmies.
Jau grūtniecības sākumā zināju, ka vēlēšos bērniņu laist pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību. Reiz Latvijā biju traumējusi kājas pirkstu, un ārstniecības iestādē medmāsa jautāja, vai man ir bērni. Kad atbildēju noliedzoši, viņa teica: «Tad zini, ka šīs sāpes salīdzinājumā ar dzemdību sāpēm ir pilnīgs nieks!» Bet pirksts tobrīd sāpēja patiešām neciešami! Tā nu man šie vārdi tik ļoti iespiedās atmiņā, ka zināju – mani bērni dzims ar ķeizargrieziena palīdzību.
Ultrasonogrāfijas apskates laikā tika secināts, ka bērniņam ap kaklu vairākas reizes ir aptinusies nabassaite, un nākamajā nedēļā noteica ķeizargrieziena datumu. Ierados slimnīcā dienu iepriekš. Man paņēma asins analīzes, tiku nosvērta, bet ultrasonogrāfijas laikā ārsts redzēja, ka nabassaite ir attinusies atpakaļ. Lai arī drīkstēju doties mājās, biju gatava satikties ar savu mazulīti. Arī vīrs tobrīd darbā bija izbrīvējis vairāk laika. Izlēmām tomēr palikt slimnīcā, un nākamajā dienā man veica ķeizargriezienu. Viss noritēja ļoti ātri un veiksmīgi. Arī otrajās dzemdībās neatkarīgi no manām vēlmēm bija jāveic ķeizargrieziens, jo visu grūtniecības laiku man bija augsts asinsspiediens un pastāvēja preeklampsijas risks.
Pēcdzemdību aprūpe
Kad Ķīnā piedzimst mazulītis, tas katrā ģimenē ir liels notikums. Jau nākamajā dienā jaunos vecākus uz slimnīcu nāk apciemot liela daļa radinieku. Ņemot vērā, ka tas parasti notiek skaļi, turklāt mans vīrs ir gana pazīstams, mēs gribējām vairāk privātuma, tādēļ izvēlējāmies atsevišķu slimnīcas istabiņu. Pēc abām dzemdībām slimnīcā pavadījām četras dienas. Pie mums regulāri nāca ārsti, kas pārbaudīja gan bērna veselību, gan to, kā pēc ķeizargrieziena operācijas atkopjos es.
Ķīnā ir senas tradīcijas, kas tiek ievērotas, kad sievietei piedzimst bērns. Uzreiz pēc dzemdībām sievietei uz galvas uzliek cepuri. Tāpat, neatkarīgi, cik ārā ir silts, sieviete tiek saģērbta siltās drēbēs un sasegta ar vairākām segām, nedrīkst ēst vai dzert neko aukstu. Pirmo mēnesi pēc dzemdībām nedrīkst mazgāties dušā vai, nedod Dievs, mazgāt matus! Viņi uzskata, ka sievietes ķermenis dzemdību laikā tiek novājināts tik ļoti, ka nedrīkst pieļaut kādus infekcijas riskus. Es šīs tradīcijas neievēroju un no slimnīcas devos prom, ģērbusies kleitiņā. Protams, slimnīcas personāls par to bija ļoti izbrīnīts.
Pēc tam kopā ar meitiņu tikām pārvestas uz tādu kā pēcdzemdību centru, kur jaunās māmiņas var pavadīt 28 dienas.
Katrai ģimenei tiek piesaistīta medmāsiņa, kura visu šo laiku, visu diennakti, ir kopā ar bērnu un jauno māmiņu – palīdz aprūpēt bērniņu, padod viņu mammai, kad nepieciešams pabarot, aprūpē arī jauno māmiņu, palīdz ar krūts barošanu. Šī centra darbības mērķis ir ļaut mammai pēc iespējas vairāk atpūsties. Centrā ēdināšana notiek sešas reizes dienā, regulāri tiek pārbaudīts, kā jūtas jaundzimušais un māmiņa. Bērniņu katru dienu nesa uz peldināšanu, savukārt man regulāri tika likti limfodrenāžas zābaki, kas mazina tūsku pēc grūtniecības un trombu veidošanās risku.
Covid-19 laiks
Otrā grūtniecība un dzemdības bija laikā, kad visā pasaulē aktuāla bija Covid-19 pandēmija. Protams, arī Ķīnā bija dažādi ierobežojumi. Ārstniecības iestādēs varēja iet iekšā tikai ar sejas maskām. Pēcdzemdību periodā mani drīkstēja apciemot divas personas, kas bija mans vīrs un aprūpētāja, bet, tā kā citu radinieku man šeit nav, neizjutu to kā lielu ierobežojumu. Ļoti ceram, ka situācija, kas saistīta ar vīrusa izplatīšanos pasaulē, mainīsies. Mana ģimene Latvijā ir satikusi vecāko meitiņu, bet jaunāko meitu vēl ne. Lai arī robežas ir vaļā, uz Latviju ir jālido ar trim lidmašīnām, un šobrīd nevēlamies riskēt un ceļa laikā inficēties. Bet ticu, ka pavisam drīz mēs droši varēsim satikties ar manu ģimeni un tuviniekiem Latvijā.
Fakti par grūtniecības laiku un dzemdībām Ķīnā
- Dzemdību izmaksas atkarīgas no tā, vai sievietei ir veselības apdrošināšana. Ja apdrošināšanas nav, dzemdību izmaksas kopā ar uzturēšanos slimnīcā ir aptuveni 3000 eiro. Izmaksas atšķiras no tā, vai bērns tiek laists pasaulē privātā vai valsts slimnīcā.
- Strādājošām mātēm pienākas apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums 5–6 mēnešu garumā, kā arī maternitātes pabalsts. Tā apjoms atkarīgs no veselības apdrošināšanas, kas ir lielākajai daļai ķīniešu; nelielu daļu no pabalsta maksā valsts.
- Pēcdzemdību atvaļinājums ir 158 dienas. Ja dzimuši dvīņi, tad iespējams saņemt papildus 15 atvaļinājuma dienas.
- Pēcdzemdību centra izmaksas par 28 dienām ir 4000 līdz pat 10 000 eiro atkarībā no numuriņa. Lielajās provincēs, piemēram, Pekinā vai Šanhajā, izmaksas ir trīs reizes lielākas.
- Auklītes alga Ķīnā ir aptuveni 1000 eiro par 24 diennaktīm. Ilgāk par šo laiku nodarbināt auklīti nedrīkst. Jo jaunāks ir bērniņš, jo dārgāki ir auklīšu pakalpojumi.