Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Īstajam ēdienam īstais laiks
Papildu uzturs bērnam ir jauni, pirms tam neiepazīti pārtikas produkti, kā dārzeņi, graudaugi, augļi, arī ūdens, ja mazais ticis ekskluzīvi barots tikai ar mammas pienu. Pirms mazuļa (un arī savā) ikdienā ieviest kaut ko jaunu, jāatceras zināmais teiciens, ka visam savs laiks. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka tikai 4–6 mēnešu vecumā bērna gremošanas trakts, nieres un motorā attīstība ir pilnībā nobrieduši, lai uzņemtu papildu uzturvielas: «Šajā vecumā mātes piens vai mākslīgais piena maisījums vairs nespēj nodrošināt bērnu ar visām nepieciešamajām uzturvielām.
Mazuļa organismam strauji augot un attīstoties, prasības pēc uzturvielām pieaug.
Tādēļ svarīgi uzsākt piebarošanu tieši šajā laikā – ne agrāk par četru mēnešu vecumu un ne vēlāk par sešiem mēnešiem. Papilduztura novēlota ieviešana var kavēt bērna attīstību, kā arī veicināt atsevišķu uzturvielu deficītu (visbiežāk tieši dzelzs trūkumu), kā arī nepareizu ēšanas paradumu veidošanos.» Būtiski ir arī izvēlēties atbilstošu ēdienu un tā struktūru – atkarībā no bērna vecuma un fiziskās attīstības.
Ar ko sākt?
Kad vecāki ir izlēmuši sākt mazajam piedāvāt ēdienu no ģimenes kopgalda, jārēķinās, ka bērna interese var būt vairāk saistīta ar ziņkārību, nevis izsalkumu. Pirmās reakcijas var būt visdažādākās, tomēr jāatceras, ka izpratni par ēdienu bērns mācās tieši no vecāku piemēra. Iespējams, mazais labprāt nogaršos visu, kas viņam tiks piedāvāts. Ja tā nav un mazulis interesi par ēdienu neizrāda – nevajag satraukties!
Ja bērns pietiekami pieņemas svarā, ēdot tikai mammas pienu vai mākslīgo piena maisījumu, piebarošanu nevajadzētu sasteigt.
«Lielākā daļa bērnu, uzsākot piebarojumu vai nogaršojot jaunus produktus, ēdienu spļauj ārā. Tas ir normāli un uzreiz nenozīmē, ka ēdiens negaršo. Ir nepieciešams laiks (8 līdz 10 reizes), līdz jaunais tiek pilnībā iepazīts un akceptēts. Ir jāļauj bērnam sajust ēdienu ar visām maņām – ožu, tausti un garšu. Jā, tas var radīt nekārtību un haosu pie galda, taču ir veids, kā bērns apgūst jauno.
Jebkurā gadījumā ir jāņem vērā bērna sajūtas; ja viņš griež prom galvu, spiež ciet muti un nevēlas ēst – nevajag to darīt piespiedu kārtā. Bērns var justies paēdis un negribēt neko papildus. Tad papildēdienu var piedāvāt nedaudz vēlāk, kombinēt to ar ēdienu, kas mazajam garšo, vai piedāvāt to, ko vecāki ēd paši,» skaidro Lizete Puga.
Bērna vadīta ēšana?
Pēdējo gadu laikā iecienīta kļuvusi bērna vadīta ēšana, kad mazajam piedāvā pašam ēst ēdienu gabaliņos. Tomēr uztura speciāliste vērš uzmanību: «Bērna vadīta ēšana kā metode ir atzīstama, bet noteikti nevaram vadīties tikai pēc fakta – to uzsākt brīdī, kad bērns pats apsēžas un stabili sēž. Katrs bērniņš ir atšķirīgs – ir mazuļi, kas apsēžas tikai 10 mēnešu vecumā. Tas noteikti ir par vēlu, lai sāktu piebarošanu. Šajā vecumā mazais var būt daudz izvēlīgāks savos ēšanas paradumos. Manuprāt, vissvarīgākais ir sekot bērna vajadzībām – sākumā tā ir jaunu produktu degustācija, pēc tam jau kāda aizvietota ēdienreize ar ne tik vienmērīgas faktūras ēdienu, tuvāk gada vecumam tie jau ir pirkstiņēdieni (finger food) un īsta bērna vadīta ēšana.» Ja bērns no piedāvātā ēdiena atsakās, nevajag mēģināt to iemānīt ar varu. «Sākot piebarošanu, pirmajā mēnesī mazajam var piedāvāt divus dažādus produktus – pāris tējkarotes, nevis 200 gramu porciju. Sāciet ar vienu, divām tējkarotēm vienreiz dienā pēc mammas piena vai mākslīgā piena maisījuma ēšanas. Ieteicams sākt ar neitrālas krāsas un garšas produktiem. Mēģiniet sekot bērna dienas režīmam un piedāvāt ēdienu noteiktos laikos.
Jāatceras, ka, uzsākot piebarošanu, mazulim ir jāpastāsta un jāpaskaidro, ko mēs tagad darīsim. Jārāda paraugs un jāatceras, ka bērns uztver pieaugušo emocijas.
Ja mammai tās šķiet kā atvadas no krūts barošanas vai kā sarežģījums, bērns to tā arī uztver. Tāpēc noteikti ir jāpiedomā, kā, kad, cik daudz piedāvājam mazajam papildēdienu,» norāda uztura speciāliste. Savukārt, domājot par garšas pastiprinātājiem, Lizete Puga ir pārliecināta, ka sāls, cukurs, medus pirmajā dzīves gadā noteikti nav jāpievieno bērna ēdienam. Tas var radīt lielu slodzi organismam, veicināt liekā svara, kariesa attīstību. Ja mamma pati gatavo mazulim putru, tai var pievienot augļus un ogas. Savukārt dilles, pētersīļus, sīpolus nelielos daudzumos var pievienot tad, kad bērns ir iepazinis produktu dabisko garšu. Noteikti nevajag izmantot asas garšvielas.
Uzsākot mazuļa piebarošanu, ļoti svarīgi izvēlēties klusu un mierīgu vidi bez ārējiem kairinātājiem (TV, dators, telefons u. tml.), lai bērns spētu koncentrēties uz jauno. Vecākiem īpaši jāpiedomā arī par savu attieksmi, rīcību vai sajūtām, ko radām brīdī, kad bērns mācās ēst un ēdam mēs paši.
Un tomēr neizdodas
Uztura speciāliste atzīst, ka biežāk tieši ar krūti baroti bērni atsakās no papildēdiena: «Tas saistīts ar to, ka mazais tiek barots ar piena maisījumu, ievērojot noteiktu režīmu, bet krūts piens bieži vien tiek dots pēc pieprasījuma, tāpēc bērna izsalkums nav tik liels, lai mēģinātu kaut ko jaunu.
Jāpatur prātā, ka ceturtajā līdz sestajā dzīves mēnesī mātes piens vai mākslīgais piena maisījums vairs nespēj nodrošināt bērnu ar visām nepieciešamajām uzturvielām.
Ir pierādīts, ka ap šo laiku mazuļa dzelzs rezerves ir izsīkušas vai ir tuvu izsīkumam, tāpēc ir ļoti būtiski uzsākt piebarošanu. Ja mammai grūtniecības laikā bija novērots dzelzs deficīts un pēc dzemdībām analīzes nav veiktas, risks ir vēl lielāks. Dzelzs ir ļoti būtisks elements, jo no tā atkarīgs, kā bērniņš aug un attīstās. Dzelzs palīdz veidoties un attīstīties bērna smadzenēm, tas ir asins galvenais komponents, kā arī atbild par organisma aizsargspējām. Tāpēc noteikti nevajadzētu atlikt piebarošanu – būtu vēlams to uzsākt ne vēlāk kā septiņu mēnešu vecumā, citādi var kavēties bērna tālākā attīstība!»
Uzsākot piebarošanu, sākumā bērns ēdienu tikai degustē, un mēs mēģinām bagātināt bērna ēdienkarti ar dzelzs avotiem, piemēram, zīdaiņiem paredzētu putru, kam pievienots papildu dzelzs, vai dārzeņiem, kas satur C vitamīnu un veicina dzelzs tālāku uzsūkšanos. Tikai pēc sešu mēnešu vecuma mazajam var piedāvāt gaļu. Uztura speciāliste skaidro: «Bērna apetīte dienu no dienas mainās. Sākumā tās ir vien pāris tējkarotes dārzeņu biezeņa vai putras, vēlāk – viena aizvietota ēdienreize (porcija līdz 200 gramiem), visbeidzot – četras vai piecas ēdienreizes dienā. Vienai ēdienreizei jābūt aptuveni divu bērna sauju lielumā jeb 200 gramiem.» Lai jaunais ēdiens mazulim nebūtu pārāk liels pārsteigums, tam var piejaukt klāt mammas pienu vai mākslīgo piena maisījumu, bet ar laiku tā daudzumu samazināt.
Biežākie iemesli, kāpēc mazulis atsakās no piebarojuma
- Pirmais piebarojums bijis kāda salda putriņa vai augļi, tāpēc dārzeņi mazajam nešķiet garšīgi.
- Ja mazulis neilgi pirms maltītes ir kaut ko dzēris, tas var kavēt viņa apetīti.
- Ēdienam ir nepiemērota temperatūra – tas ir pārāk karsts!
- Mazulis vēl nav gatavs piebarojumam, tad ieteicams atkārtot pēc dažām dienām.
Svarīgi!
- Uzsākot piebarošanu, mammas piens vai mākslīgais piena maisījums joprojām ir bērna galvenais ēdiens un dzēriens.
- Līdz ar piebarošanu mazajam ir jāsāk mācīties arī padzerties ūdeni. Ne tējas, ne sulas, bet tīru ūdeni!
- Nepiedāvājiet ēdienu vai dzērienu bērnam, lai mazo nomierinātu vai izklaidētu.
Populārākie raksti
