Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paternitātes DNS testus cilvēki nereti veic brīvprātīgi un vēl biežāk – anonīmi. Ja parauga noņemšanas laikā persona netiek identificēta, juridiska spēka rezultātam nebūs – kā pierādījumu to izmantot nevarēs, bet cilvēkiem tas var būt ļoti svarīgs savu attiecību sakārtošanā. Ja DNS testus veic ar tiesas lēmumu un izmanto kā vienu no pierādījumiem radniecības apstiprināšanai vai noraidīšanai tiesu procesos, ģenētiskajās laboratorijās tos akceptē sertificēti tiesu eksperti. Latvija gadā tiek veikti 200–300 šādi testi. Testa veicējiem svarīgi ņemt vērā, ka juridiski akceptētus DNS testus Latvijā tiesīgas veikt tikai trīs laboratorijas: Ģenētiskā laboratorija “GenEra”, laboratorija Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā un laboratorija Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes DNS ekspertīžu nodaļā.
Paternitātes DNS testi
Ja tests tiek veikts pēc paša iniciatīvas un/vai anonīmi, testa veicējiem nav pat jāierodas ģenētiskajā laboratorijā. Ja tiek veikts anonīms paternitātes tests, paraugu, kas paņemts no mātes, potenciālā tēva un bērna, var atsūtīt uz laboratoriju aploksnē un saņemt atbildi elektroniski. DNS ir katrā ķermeņa šūnā, tāpēc testa veikšanai pietiek ar siekalu uztriepi, kas ar vates kociņu paņemta no vaiga iekšpuses, matu, košļājamo gumiju, bērna māneklīti, ko viņš nesen lietojis, vai citu paraugu, uz kura atrodams konkrētā cilvēka bioloģiskais materiāls.
“Uz laboratoriju veikt DNS testu anonīmi ir nākušas sievietes, lai uzzinātu, kurš ir īstais bērna tēvs, jo ir divi vai pat trīs kandidāti, kuru paraugi tiek piegādāti. DNS paraugus nes vīramātes, kurām ir šaubas par vedeklas uzticību dēlam. Mūsu klienti ir arī vīrieši, kuriem radušās šaubas, vai viņi audzina savus bioloģiskos bērnus. Visbiežāk šaubas ir sējis kāds no malas, bet gadās arī, ka sieviete dusmās pasaka: “Tas nav tavs bērns!” Pateikts ir pateikts. Tāpēc veikt DNS testu kopā nāk arī pāri, kuru attiecības bojā greizsirdība vai neskaidrība,“ stāsta Ilze Radoviča-Spalviņa, ģenētiķe, privātā tiesu eksperte, ģenētiskās laboratorijas “GenEra” valdes priekšsēdētaja.
Svarīgi – DNS testa mērķis
Pirms veikt radniecības DNS testu, būtiski zināt – ar kādu mērķi tas tiek darīts? Ir situācijas, kad partneriem tas tiešām ir nepieciešams, lai spētu normāli komunicēt šķiršanās procesā vai mēģinātu turpināt kopdzīvi. “Man ir bijuši klienti, kuriem pēc situācijas izvērtēšanas iesaku pēc savas iniciatīvas veikt DNS paternitātes testu. Piemēram, situācijā, kad vīrs ir jūrnieks vai strādā citā zemē un mājās atgriežas pēc vairākiem mēnešiem, bet tur viņu sagaida sieva ar zīdaini, par kuru viņš neko nav zinājis. Varbūt sieviete to iecerējusi kā patīkamu pārsteigumu, bet vīrietis ir sašutis. Sieva apvainojas, ka viņai netic, bet vīram ir šaubas – kāpēc es to neuzzināju, kad vēl biju mājās, kāpēc man par gaidāmo bērnu neviens nepateica, kad biju prombūtnē? Vīrs var formāli piekrist, ka viss ir kārtībā, bet šaubas paliek. Tās grauž un vienā brīdī var nākt uz āru. Šādā situācijā ir jāizdomā, varbūt veicams paternitātes DNS tests,“ skaidro Mārcis Krūmiņš, zvērināts advokāts, Zvērinātu advokātu padomes loceklis, LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs.
Maternitātes noteikšana
Ja paternitātes DNS testu mēdz veikt arī brīvprātīgi, tad maternitātes noteikšana, veicot DNS testu, gandrīz vienmēr notiek ar tiesas lēmumu. “Ir bijis tā, ka maternitātes tests jāveic pēc tam, kad mamma atstājusi bērnu glābējsilītē, bet vēlāk pārdomājusi. Lai pierādītu, ka tas ir viņas bērns, vajadzīgs juridiski akceptēts DNS tests,” stāsta ģenētiskās laboratorijas “GenEra” valdes priekšsēdētaja Ilze Radoviča-Spalviņa.
Ja cilvēciskas kļūdas dēļ bērna dzimšanas apliecībā mātes vārds ierakstīts nepareizi, arī tad diemžēl nākas veikt maternitātes DNS testu.
Nelaimes gadījumi
Mūsu sabiedrībā nav izpratnes, cik liela nozīme ir laulības dokumentiem, ierakstiem bērna dzimšanas apliecībā. Mēs neviens neesam pasargāti no tā, ka jebkurā brīdī var notikt nelaime, kaut vai – ceļu satiksmes negadījums. Zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš uzsver: “Ja partneriem nav juridiski sakārtotas attiecības, viņi patiesībā nav parūpējušies par sava bērna, kurš ir tiešais mantinieks, ja kāds no vecākiem iet bojā, tiesībām. Par iespējamiem nelaimes gadījumiem cilvēki negrib domāt, bet nelaulātiem topošajiem tēviem vērts aizdomāties, kas notiks, ja sieviete dzemdībās vai drīz pēc tam ies bojā. Vienīgā iespēja, pierādīt, ka viņš ir bioloģiskais tēvs, būs tikai caur tiesu, veicot DNS testu. Tāpat, ja bojā ies vīrietis, sievietei būs caur tiesu jāpierāda, ka viņš ir bērna bioloģiskais tēvs. Pēc pieprasījuma tiesā DNS paņemšana no bojāgājušā, ja tas iespējams, notiek nekavējoties, taču šādos brīžos tiesas process ir papildu slogs.”
Bērna interešu aizstāvība
Bērna tiesības tiek aizsargātas jau kopš viņa ieņemšanas brīža. “Ja sieviete ir stāvoklī, bet partneris ar viņu vairs nekontaktējas, iesaku vērsties tiesā un prasīt noteikt paternitāti uzreiz, kaut arī bērns vēl nav piedzimis. Ir jādomā par uzturlīdzekļiem bērnam, par viņa tiesībām. Diemžēl gadās, ka vēlāk prasības izpilde caur tiesu ir ļoti sarežģīta. Ja potenciālais bērna tēvs ir atrodams kādā no ES valstīm, tas ir izdarāms, bet, ja citā valstī, jāpēta, kādi juridiskās palīdzības līgumi ir starp abām valstīm.
DNS veikšana pēc puses pieteikuma ar tiesas lēmumu iespējama arī mantojuma lietās. Bet visbiežāk tiesa nosaka DNS veikšanu, lai bērnam nodrošinātu uzturlīdzekļus vai izskatītu paternitātes pieņēmuma vai atzīšanas apstrīdēšanu. Tiesiskā regulācija ir izveidota tā, lai pirmkārt tiktu ievērotas bērna tiesības,” atzīst zvērināts advokāts Mārcis Krūmiņš.
“Ja paternitātes DNS tests tiek veikts ar tiesas lēmumu, jāierodas laboratorijā, lai mēs identificētu katru personu. Reizēm attiecības ir tādas, ka sieviete un vīrietis vienlaikus nenāk iekšā, reizēm vienu no vecākiem atved policija,” stāsta Ilze Radoviča-Spalviņa.
Brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas…
“Reizēm pie mums notiek kā filmās, kad uz DNS radniecības testu piesakās potenciālās māsas vai brāļi, jo atraduši cilvēku ar vienādu uzvārdu, izpētījuši radu rakstus, kuri liecina par iespējamu radniecību. Cilvēki domā, ka varbūt ir agrīni izšķirti, viņiem ir svarīgi apstiprināt savu pieņēmumu. Domājot par godīgu mantojuma sadali, dažkārt prasa noteikt dažādu radniecības pakāpi. Uz radniecības DNS piesakās arī, lai noteiktu savus vecvecākus, mazbērnus, onkuļus vai tantes,” stāsta ģenētiķe Ilze Radoviča-Spalviņa.
Visos šajos gadījumos, kad tiek noteikta tālāka radniecība, rezultāts nav neapšaubāms kā tas ir maternitātes un paternitātes DNS testiem, kur skaidri var noteikt – puse DNS no tēva, puse DNS no mātes. Rezultātu, nosakot citu radniecību, interpretē šādi – ja varbūtība ir virs 50%, tad personām ticami ir radniecība. Papildus procentuālajam vērtējumam tiek sniegta informācija, kas, zinot faktus par ģimeni, var palīdzēt gūt lielāku skaidrību.
Ciltis un cita piederība
“Mums nereti jautā, vai Ģenētiskajā laboratorijā “GenEra” var veikt tādus radniecības DNS testus, kas nosaka izcelšanos no kādas etniskās grupas vai pat cilts. Protams, būtu interesanti uzzināt savas senākās vēsturiskās saknes, bet, lai šādiem DNS testiem būtu augsta ticamības pakāpe, jāveido lielas datu bankas ar ģenētiskajiem materiāliem. Kamēr tādas nav pieejamas, mēs šādus testus neveiksim. Šādi testi dažviet tiek piedāvāti, bet tā vairāk ir izklaide,” atzīst ģenētiķe Ilze Radoviča-Spalviņa.
