Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Pret grūtniecēm vienmēr visi izturējušies ar īpašu pietāti. Vai arī Covid-19 vīruss?
– Par laimi, grūtnieces nav infekcijas skartākā populācijas daļa, kā tas notiek ar citām infekcijām. Piemēram, mēs ļoti baidāmies, lai sievietes, kuras gaida bērniņu, nesaslimtu ar gripu, jo zinām, ka viņām komplikācijas ir daudz biežāk un tās var būt arī pavisam ekstrēmas – Latvijā pēdējo desmit gadu laika vairākas grūtnieces no gripas izraisītas vīrusa pneimonijas vai sekundāras bakteriālas pneimonijas pat nomirušas. Taču grūtnieces, kuras sasirgušas ar Covid-19, visbiežāk neslimo smagāk par citiem vidēja vecuma cilvēkiem. Vienmēr paliek arī bažas – ja tas notiek vēlīnā grūtniecības laikā, tātad pēc 28. nedēļas, pastāv iespēja, ka slimība noritēs smagāk. Tad grūtniecēm ir augstāks risks nonākt intensīvās terapijas nodaļā, kur pievieno pie mākslīgās plaušu ventilācijas. Jo grūtniecības laikā sievietes imunitāte pazeminās. Jāņem vērā arī fakts, ka Covid-19 infekcija kopumā ir jauna, un mums ir pieredze tikai no marta līdz šim brīdim. Pasaulē bijuši arī grūtnieču nāves gadījumi, bet nav īsti skaidrības, vai saistībā ar infekciju kā tādu vai citu iemeslu dēļ.
– Tomēr – lieki riskēt nevajag…
– Cik zinu, Latvijā līdz šim neviena ar kovidu inficēta grūtniece nav dzemdējusi. Viena sieviete vēlējas pārtraukt grūtniecību, bet viņai šī manipulācija tobrīd tika atteikta līdz laikam, kad izveseļosies. Grūtniecei nebija nekādu Covid-19 pazīmju. Infekciju viņai atklāja nejauši, kad pirms kādas plānotas manipulācijas slimnīcā nācās nodot kovidtestu, un tas viņai par pārsteigumu izrādījās pozitīvs. Mums ir bijušas arī grūtnieces, kuras pavadījušas laiku pašizolācijā, jo kontaktējušās ar kovidinficētajiem.
Tajā pašā laikā ļoti svarīga ir grūtnieču aprūpe, jo grūtniecība norit savu gaitu, un nav iespējams to atlikt kā, piemēram, plānveida operāciju.
Vajadzīgi konkrēti izmeklējumi, kuri jāveic noteiktā grūtniecības laikā. Tādā ziņā tikt skaidrībā mums ir palīdzējusi valsts pētījumu programma, kuras viena no sadaļām pēta reproduktīvās veselības pakalpojumu pieejamību valstī un to, kā pacientes jutušās pirmā kovida laikā. Aptaujā, kura noslēdzās septembra sākumā, bija vairāk nekā 1100 respondentu – gan vīrieši, gan sievietes, tostarp arī 70 grūtnieces. Iegūtie dati ir interesanti. Mūs interesēja, vai grūtnieces bija sekojušas līdzi valstī noteiktajiem ierobežojumiem – sociālā distancēšanās, roku mazgāšana, maskas… Pētījumā nebija nevienas grūtnieces, kura atzītos, ka ignorējusi ierobežojumus, bet no visiem 1100 respondentiem tādi bija divi procenti. Septiņi procenti grūtnieču mazliet ievēroja kovidnosacījumus – tātad šad tad tomēr ne, bet pie ierobežojumiem strikti pieturējās tikai 19 procenti grūtnieču. Tas gan ir satraucošs fakts. Tāpēc tagad, kad kovidinfekcija atkal atmodusies, gribu atgādināt: ja gaidi bērniņu, ļoti jāpiedomā, vai tev patiešām jādodas uz sabiedriskiem pasākumiem, it īpaši pēc 28. grūtniecības nedēļām. Fizioloģiskās pārmaiņas grūtniecības laikā nosaka, ka tad visas elpošanas ceļu infekcijas varētu noritēt smagāk.
– Kāpēc?
– Jo sievietes plaušās notiek fizioloģiskas izmaiņas. Dzemde aizņem lielu vietu vēdera dobumā, tātad diafragma tiek pacelta uz augšu, plaušu ekskursija ir mazāka, turklāt, kā jau sacīju, grūtniecības laikā ir samazināta spēja pretoties infekcijām. Tātad inficēties grūtniece imunitātes izmaiņu dēļ varētu vieglāk.
Vēl pētījums parādīja, ka nelielu trauksmi kovida dēļ izjutusi puse no aptaujātajām grūtniecēm, bet lielu trauksmi – 11 procenti. Trauksme var rasties no neziņas.
Toties, kad valstī bija lokdauns un nenotika ambulatorie pakalpojumi, grūtnieču aprūpe ne brīdi netika pārtraukta, un aptaujā 70 procenti grūtnieču atzina, ka ir bijušas gana apmierinātas ar šiem pakalpojumiem. Ja grūtniece bija pilnīgi vesela, tad viņu konsultēja arī attālināti. Man vispār šķiet, ka attālinātās konsultācijas kopumā ir iedzīvojušās un arī turpmāk tām būs sava vieta.
Tas, par ko grūtnieces patiesi bija nobažījušās – ka ārkārtējās situācijas sākumā daudzas slimnīcas pieņēma lēmumu neļaut partneriem piedalīties dzemdībās, uzskatot par savu uzdevumu pasargāt grūtnieci un bērniņu no iespējamā riska inficēties ar Covid-19. Tomēr emocionālais atbalsts ir ļoti svarīgs, un bija arī medicīnas iestādes, kas turpināja ļaut partneriem piedalīties dzemdībās. Tāpēc, piemēram, grūtnieces no Liepājas braukušas uz Jūrmalas slimnīcu, lai tik vīrs varētu piedalīties dzemdībās.
– Kādas ir jūsu profesionālās domas šajā jautājumā?
– Arī starptautiskajās vadlīnijās teikts, ka nav pamata pārus šķirt, jo dzemdību pozitīvai norisei ļoti būtisks ir arī emocionālais komforts. Tiklīdz rodas kādi stresori, skaidrs, ka sievietes ķermeņa fizioloģija tiek mazliet izjaukta par labu dažādiem procesiem, kad dabiskajās dzemdības iejaucas ar medikamentiem vai citiem paņēmieniem no malas.
Kovida laikā noteikumi katrā slimnīcā bija un joprojām ir savi – atkarībā no darba organizācijas un pacientu plūsmas. Piemēram, pavasarī ārkārtējās situācijas laikā Dzemdību namā ģimenes dzemdības bija aizliegtas, taču tagad mēs turpinām ļaut partneriem asistēt dzemdībās. Protams, viņam jābūt veselam, un mēs ceram arī uz godaprātu, ka tie, kam jāsēž pašizolācijā, nenāks uz Dzemdību namu un neapdraudēs savu sievu un apkārtējos. Dažas slimnīcas visus iepriekš testē, piemēram, tā dara Liepājā. Bet kontroli apgrūtina fakts, ka nevar jau iepriekš paredzēt, tieši kurā brīdī sāksies dzemdības, un Covid-19 analīze ir derīga tikai noteiktu laiku.
Man bija saruna ar jaunajiem tētiem grupu diskusijā. Mēs jautājām, kāda ir viņu attieksme pret to, ka nevarētu piedalīties sievas dzemdībās. Jaunie tēti atbildēja, ka viņiem svarīgāka ir drošība. Ka dzemdības notiek iestādē, kur ir droši. Jaunie tēti arī stāstīja, ka viņi sagādājuši pārtiku mājās, lai grūtniecei vai jaunajai māmiņai nebūtu pašai jāiet uz veikalu, ierobežojuši ciemiņu plūsmu.
No 70 grūtniecēm, kas piedalījās aptaujā, divas dzemdēja mājās. Viena no viņām tieši kovida dēļ – jo vīrs tad dzemdībās nedrīkstētu piedalīties, un arī ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka veselības aprūpes iestādē pastāv lielāka iespēja inficēties, jo tur gluži vienkārši apgrozās vairāk cilvēku.
– Ja sievietes saslimst ar kovidu pirmajos trijos grūtniecības mēnešos, kā tas ietekmē topošo bērniņu?
– Nav pierādīts, ka Covid-19 infekcija paaugstinātu spontāno abortu vai grūtniecības pārtraukšanās risku agrīnā laikā vai otrajā trimestrī. Šobrīd nav arī pierādījumu, ka vīruss kaut kā ietekmētu auglīti. Vairāk to ietekmē pašas sievietes veselības stāvoklis. Ja ir ļoti augsta temperatūra, tā spēj izraisīt augļa attīstības anomālijas. Auglītis varētu ciest arī no tā, ja topošā māmiņa ir tik slima, ka rodas elpošanas nepietiekamība un skābekļa pārneses traucējumi, pneimonija.
– Kas grūtniecei jāzina par medikamentu lietošanu?
– Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, viņām drošākais līdzeklis ir paracetamols. To drīkst lietot visā grūtniecības laikā. Parasti lieto pa 500 miligramiem, divi grami diennaktī ir maksimālā deva, kuru nav vēlams pārsniegt. Paracetamols tomēr ietekmē aknu funkciju.
Grūtniecēm rudens periodā noteikti jāstiprina sava nespecifiskā imunitāte. To var izdarīt, katru dienu vairākas stundas uzturoties svaigā gaisā un veicot aerobo slodzi. Papildus jāuzņem D vitamīns. Svarīgi arī mazināt trombozes risku, tā kā grūtniecības laikā fizioloģiski palielinās asins recēšana un arī venozo asiņu stāze, jo palielinās vēnu sieniņu iestiepums un lielā dzemde kavē venozo asiņu atteci. Ko darīt? Pietiekami kustēties un lietot šķidrumu. Izvēlēties ūdeni vai sulas, bet ne kofeīnu saturošus dzērienus, kas veicina atūdeņošanos. Salīdzinot ar sievietēm, kuras nav gaidībās, venozās trombembolijas risks grūtniecības laikā ir 7–10 reizes lielāks un pēcdzemdību periodā līdz sestajai nedēļai –15–35 reizes lielāks, bet to vēl vairāk pastiprina kovidinfekcija.
– Ja pienācis dzemdību brīdis, tad…
– Jābrauc uz slimnīcu pašiem vai jāsauc neatliekamā medicīniskā dienesta brigāde. Jāņem līdzi sejas maskas. Tāpat kā lielveikalos un sabiedriskajā transportā, arī medicīnas iestādē visās koplietošanas telpās gan grūtniecei, gan cilvēkam, kas viņu pavada, ir jālieto sejas aizsargmaska. Palātā, kad vīrs, vīrietis atrodas divatā ar sievu, savu sievieti, masku var noņemt, bet, tiklīdz kāds nāk vizīte, tā atkal jāuzliek. Un, ja to nedara, tad pavadošais cilvēks var tikt izraidīts no ārstniecības iestādes. Vēl pavadošai personai nav iespējams iet un nākt uz dzemdību nodaļu: ja tu aizej prom – kaut vai uz slimnīcas kafejnīcu –, tad viss, atpakaļ vairs netiec. Tāda staigāšana nevar notikt, jo katrs izgājiens ārpusē nozīmē – jauni kontakti, jauns risks inficēties pašam un inficēt citus.
Dzemdēt sieviete varēs bez sejas maskas.
Svarīgi zināt!
Kādas ir PIRMĀS Covid-19 pazīmes?
Grūtniecei par kovida infekciju būtu jāaizdomājas, ja viņa jūtas slima – ja ir paaugstināta temperatūra 37,8 grādi un vairāk, no jauna parādās pastāvīgs klepus un arī ožas un garšas zudums. Ja ir kaut viens no šiem simptomiem, vērsies pie ģimenes ārsta, un viņš izlems, vai jāveic kovida tests.
