Kādēļ mazais visu grib likt mutē?
Mazi bērni aktīvi iepazīst un izzina pasauli. Bērni ir kā mazi sūklīši – pasauli un tās sastāvdaļas uzsūc sevī pēc iespējas pilnīgāk. Līdz ar to viņi dara visu kopā – apskata, aptausta, paosta, pagaršo. Par to nevajadzētu satraukties, ja vien mutē netiek bāztas asas lietas, magnēti, ķimikālijas, sīki priekšmeti, ar ko var aizrīties. Tas, ka bērns atradīs un pagaršos mazu kukainīti, nekādu ļaunumu viņa veselībai nenodarīs. Bērni parasti bāž mutē to, kas ir apkārt, – smiltis, akmeņus, kukaiņus, sadzīves priekšmetus, protams, arī rotaļlietas – visu, kam mazie var tikt klāt.
Kādi ir riski, ja bērns kaut ko ir iebāzis degunā vai ausī, kaut ko norijis?
Tas var radīt ļoti nepatīkamas sekas. Iebāžot priekšmetu degunā vai ausī, tas nosprosto deguna vai auss eju. Ja kaut kas iebāzts degunā, bērnam ir grūti paelpot; ja ausī – bērns nedzird. Šādi var traumēt arī auss bungādiņu. Sliktāk ar norīšanu vai ieelpošanu. Ja plaušās tiek ierauts porolona, putuplasta vai cita mīksta materiāla gabals, tas nosprosto bronhus, izraisot plaušu segmenta saplakšanu un iekaisumu. Sliktā ziņa ir tā, ka rentgenā šādus priekšmetus neredz. To var atrast tikai pēc raksturīgas rentgenoloģiskās ainas un bronhoskopijā, kad arī to izņem. Tā ir nepatīkama procedūra un parasti notiek tikai vispārējā narkozē. Ja norīts apaļš priekšmets, piemēram, maza bumbiņa, visbiežāk tas nerada apdraudējumu veselībai, jo ar fekālijām iznāk ārā. Sliktāk ar magnētiem vai asiem priekšmetiem, kas var aizķerties zarnu cilpās. Cik liels būs apdraudējums veselībai un kāds būs risinājums – atkarīgs no tā, cik tālu priekšmets nokļuvis. Sliktākajā gadījumā priekšmets jāizņem, veicot operāciju. Bet visbīstamākās ir baterijas. Tās (īpaši mazās tablešu tipa) nekādā gadījumā nedrīkst būt pieejamas bērnam! Tās norijot, zarnās var izdalīties stipra skābe, kas neatgriezeniski sabojā zarnu gļotādu vai pat izdedzina zarnās caurumu, no kā bērns var aiziet bojā.
Kā saprast, ka bērns norijis kaut ko nelāgu?
Pirmkārt, ja redzam, ka priekšmets, kas pirms brīža bijis bērnam rokās, ir pazudis. Vai arī, ja bērns netipiski uzvedas, neēd, mazajam sāp vēders tā, kā līdz šim nav sāpējis, vai bērns kā citādi izrāda diskomfortu, un, ja mazais ir no tiem, kas parasti lietas bāž mutē, tad noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Tāpat jāskatās, kas notiek ar elpošanu. Ja ir ieelpas grūtības vai bērns elpojot ievelk ribstarpas, steidzami jāmeklē ārsta palīdzība, zvanot 113. Ja bērns neelpo, tad ātri jāpalīdz izklepot svešķermeni. Mazākus bērnus noliek uz savām iztaisnotām kājām (pašam sēžot) ar muguru uz augšu un ar stipru uzsitienu starp lāpstiņām mēģina panākt svešķermeņa izklepošanu. Lielāku bērnu ar abām rokām apķer no mugurpuses (ribu līmenī) un strauji piespiež sev klāt, tā mēģinot panākt svešķermeņa izklepošanu. Paralēli jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Kavēties šādā gadījumā nedrīkst!