«Zems dzelzs līmenis raksturīgs daudzām grūtniecēm. Ķīmija ir tāda: dzelzs ir ļoti būtiska hēma sastāvdaļa, bet hēms ir ļoti būtiska hemoglobīna sastāvdaļa. Hemoglobīns ir tas olbaltums sarkanajos asins ķermenīšos, pie kura piestiprinās skābeklis. Ja ir zems hemoglobīna līmenis, kas visbiežāk ir tāpēc, ka nepietiek dzelzs, sieviete var elpot kaut vai tīru skābekli, taču tas, kā ieelpots, tiek izelpots, jo plaušu asinsvados tam nav, kur pieķerties. Ja ir zems hemoglobīna līmenis, tad organismā ir nepietiekama skābekļa apgāde un skābekļa nepietiek ne sievietes smadzenēm, ne sirdij, aknām un nierēm, ne arī mazuļa pilnvērtīgai attīstībai.
Citur viņam nav, kur ņemt skābekli, un, ja mammai tā ir par maz, arī bērniņam tā trūkst. Tāpēc ar ilgstoši nekoriģētu zemu hemoglobīna līmeni sieviete ne tikai sevi, bet arī bērnu tur hroniskā skābekļa badā. Bet skābeklis ir vitāli nepieciešams centrālās nervu sistēmas pilnvērtīgai attīstībai. Izteikta skābekļa nepietiekamība var radīt neatgriezeniskas sekas centrālajā nervu sistēmā, ko pēc tam vairs nevar glābt.
Skābekļa bads var beigties ar neiroloģiskām komplikācijām jaundzimušā periodā, attīstības aizturi, sliktām sekmēm skolā, pavājinātu intelektuālo attīstību.
Ja zems hemoglobīna līmenis veidojies pakāpeniski, organisms pie tā ir pieradis un sieviete to nejūt. Bet tas nenozīmē, ka mazulis necieš, tāpēc hemoglobīna daudzums ir jākoriģē. Turklāt jārēķinās: ja sievietei visu grūtniecību ir bijis zems dzelzs un hemoglobīna līmenis, bērniņš jau piedzimst ar mazām dzelzs rezervēm un viņam draud anēmija.
Tāpēc jālieto preparāti, kas paaugstina dzelzs līmeni. Parasti sāk ar dzeramiem dzelzs preparātiem, par kuriem vienojas ar ārstu. Ja divu, četru mēnešu laikā nav progresa vai sieviete slikti tos panes (aizcietējumi, caureja, slikta dūša, hemoroīdu saasinājums), iespējama arī intravenoza dzelzs ievadīšana injekciju formā, taču tas ir galējais līdzeklis.»