Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Bērnam augot, ar viņa kājām vienlaikus notiek četri dažādi procesi. Kājas aug garumā (to koriģē kaulu augšanas zonas). Tas visiem šķiet pašsaprotami un daudz jautājumu nerada. Kājas kļūst resnākas (šo procesu nosaka kaulplēve), palielinās muskuļu svars – arī tas vecākiem šķiet pieņemami, loģiski. Bet ir vēl divas lietas, kas notiek. Kāju ass izmaiņas – tās noved pie X vai O veida kāju izliekumiem – un kāju rotācijas izmaiņas, kad kājas dažādos augšanas posmos griežas uz iekšpusi vai ārpusi. Kā esmu novērojis, šie divi procesi bērnu vecākos, vecvecākos un citos radiniekos rada pastiprinātu stresu.
Bērnam X kājas veidojas trīs vai četru gadu vecumā un pēc tam taisnojas.
Patiesībā liela daļa no notiekošā ir absolūti fizioloģisks process! Periodi, kad bērnam ir X vai O formas kājas, 99 procentos gadījumu ir saistīti ar bērna normālu attīstību, taču pie viena nosacījuma – jāņem vērā, kādā vecuma posmā katra no šīm izpausmēm notiek. Droši vien esi ievērojusi, ka visiem bērniņiem piedzimstot kājas ir izliektas O burta veidā – celīši uz ārpusi. Pēc tam kājas sāk pamazām taisnoties, un apmēram gada, pusotra vecumā tās kļūst taisnas. Tad sākas process uz otru pusi – kājiņas veido X burtam līdzīgu figūru, kad ceļgali ir ieliekti uz iekšu un saskaras, bet apakšstilbi ir izvērsti uz āru, un starp potītēm paliek sprauga vairāku pirkstu vai pat plaukstas platumā.
Maksimālais fizioloģiskais X veida izliekums novērojams trīs vai četru gadu vecumā. Pēc tam kājas atkal sāk kļūt taisnākas, bet – vairs ne pilnīgi taisnas. Kāju ass izmaiņas pilnībā nostabilizējas līdz 6–8 gadu vecumam, un pēc tam tās fizioloģiski vairs praktiski nemainās, ja vien nav kāda nopietna slimība. Tas nozīmē, ka faktiski, sākoties skolas gaitām, bērna kājas izskatās tā, kā viņam tās vēlāk dzīvē arī izskatīsies!
Būt normas intervālā
Daba parūpējusies, ka mēs neesam vienādi, pat dvīņi ne! Tāpēc kāju ass izmaiņu kontekstā vienmēr jārunā par tā saucamo normas intervālu no… līdz. Normas intervāls ir diezgan plašs – apmēram 15 grādu robežās. Ārsts mēra grādus kāju augšstilbos un apakšstilbos un tad skatās – vai tās ir taisnas, X vai O veida. Būtu svarīgi zināt – vairākumam bērnu pēc 6–8 gadu vecuma sasniegšanas paliek X veida kājas! Es to mēdzu saukt par tādu vieglu iksiņu, kam ir daži grādi, un tā ir absolūta norma!
Vecmāmiņa paskatās uz savām sāpošajām X kājām un tad uz savu trīsgadīgo mazmeitiņu, viņas galvā šie abi fakti saslēdzas, un – bērns tiek nevajadzīgi vests pie ārstiem.
Protams, te sākas spekulācijas – kas vienam ir nekas īpašs, tas otram – liela traģēdija. Ja ir divus grādus liels izliekums, to var vispār nepamanīt, toties desmit grādu izliekumu pa gabalu jau labi saskata… Tāpēc vienmēr uzsveru, ka norma ir no 5 grādiem O formas kājām līdz 10 grādiem X kājām, un, bērnam augot, ir svarīgi palikt šajā normas intervālā no… līdz. Šīs fizioloģiskās kāju izmaiņas ir ģenētiski ieprogrammētas, tāpat kā izskats, piemēram, acu un matu krāsa… Tāpēc medicīnai būtu jāiejaucas tikai un vienīgi tad, ja rādītāji iet ārpus šī normas intervāla un veidojas pārāk izteikts O vai X veida izliekums.
Tātad, ja redzam, ka bērnam X kājas veidojas trīs vai četru gadu vecumā un pēc tam taisnojas, uztraukumam nav pamata, jo viss ir kārtībā. Taču bērna vecāki to bieži vien nezina. Viņos kāju pastiprinātais X veida izliekums trīs vai četru gadu vecumā rada paniku, un tas ir viens no galvenajiem bērnu ortopēdijas ķirurga apmeklējuma iemesliem mūsu slimnīcā. Mēs patērējam ļoti daudz laika un enerģijas, mierinot vecākus, ka patiesībā ar viņu bērnu viss ir labi un viņš ir vesels, kaut arī izskatās nedaudz citādāk.
Vēl kāda nianse – mūsdienās vecāki tiešām daudz strādā, un tad bērna kāju problēmu risināšanā iesaistās vecmāmiņas, viņas ir īpaši norūpējušās…
Piemēram, trīsgadniekam ir X veida kājiņas, kas viņa vecumā ir pilnīgi normāli, bērns brīvi skrien, lec, visu dara. Savukārt vecmāmiņa ir jau pieklājīgos gados, un viņai ir osteoartrīts, dažādas locītavu problēmas un arī sāpes. Osteoartrīts cilvēkiem gados izraisa X formas kāju deformāciju.
Vecmāmiņa paskatās spogulī uz savām sāpošajām X kājām un tad uz savu trīsgadīgo mazmeitiņu, kurai arī ir X, viņas galvā šie abi fakti saslēdzas, un – bērns tiek nevajadzīgi vests pie ārstiem, jo omītei šķiet, ka arī mazmeitiņai sāp vai noteikti sāpēs kājas… Bet tā nav! Praktiski visas kāju ass izmaiņas ne maza bērna vecumā, ne arī vēlāk pusaudža gados parasti nesāp. Turklāt pierādīts, ka X kājas bērnībā neizraisa osteoartrītu vecumdienās.
Tīņiem kāju izliekums – reti
Tas par mazākiem bērniem, bet kā ar divpadsmitgadīgu meiteni? Par pusaudžiem jāsāk uztraukties tad, ja kājas visu laiku bijušas glītas – vairāk vai mazāk taisnas – un pēkšņi divpadsmit vai četrpadsmit gadu vecumā abas vai, vēl sliktāk, viena kāja pēkšņi sāk liekties! Tad gan nezīlē, kas tas varētu būt, bet ved savu pusaudzi pie bērnu ķirurga vai traumatologa ortopēda, vai vismaz pie ģimenes ārsta, lai kāds dakteris būtu lietas kursā, nosūtītu bērnu uz rentgenu, izmeklētu un spriestu, ko darīt tālāk.
Sabiedrībā kļūdaini uzskata, ka reimatisms un šīs grupas slimības ir vecu ļaužu kaites. Patiesībā tā nav, ar reimatismu slimo arī pusaudži.
Šādas kāju izliekumu izmaiņas ļoti reti ir fizioloģiskas, parasti aiz tām tomēr slēpjas kāda kaulu vai vielmaiņas slimība, piemēram, daži rahīta paveidi vai citas nopietnas problēmas. Mēdz būt iedzimtas patoloģijas, kas saistītas ar augšanas zonu priekšlaicīgu slēgšanos, – bērnam, strauji augot, dažas kaulu augšanas zonas mēdz darboties nepareizi vai saaug kopā pirms laika, un tad viens kauls paliek īsāks vai sāk deformēties, šķiebties… Ko pēc tam, kad noskaidrota problēma? Daļai pusaudžu kājas vēl var iztaisnot un šo vēlākajos gados radušos izliekumu mainīt.
Reizēm labāk nepievērst uzmanību
Kā jau sacīju, vairākumam cilvēku kājām ir neliels X izliekums. Tāpēc ar pusauga meiteni, kas pie spoguļa pēta savas kājas un izdara pārspīlētus secinājumus, vecākiem vispirms ir jārunā. Pusaudžiem vispār ir grūti, jo – pirmā mīla, vilšanās, hormonu vētras, saasināta sevis un citu uztvere, bet – ir jārunā, jāstāsta, kādreiz vajag arī psihologa palīdzību. Taču reizēm es pat ieteiktu vecākiem šo pseidoproblēmu vispār neaktualizēt – nepievērst bērna kājām uzmanību! Nevajag katru reizi pētīt, izteikt piezīmes – ai, nē, šos svārkus nevelc, jo kājas izskatās jocīgi. Tad arī bērnam būs mazāk kompleksu. Visbiežāk šādai meitenei kāju rādītāji ir normas robežās, iespējams, tuvāk kādam no normas galiem, taču tā joprojām ir norma. Risinājums ir nevis kājās, bet galvā!
Ar pusauga meiteni, kas pie spoguļa pēta savas kājas un izdara pārspīlētus secinājumus, vecākiem vispirms ir jārunā.
Ja bērnam sāp kājas
Bet ko darīt, ja strauji augošs bērns pēkšņi sāk runāt par sāpēm kājās? Tad parasti skatos – sākumskolas posmā tās var būt kādas ieilgušas augšanas sāpes, tāpat var būt virkne vielmaiņas problēmu, reimatoloģiskas locītavu kaites, artrīts… Sabiedrībā kļūdaini uzskata, ka reimatisms un šīs grupas slimības ir vecu ļaužu kaites. Patiesībā tā nav, ar reimatismu slimo arī pusaudži. Tāpat viņiem kauli mēdz sāpēt no pārlieku lielas aizraušanās ar sportu. Proti, kombinācijā ar straujo augšanu kādas konkrētas ķermeņa daļas un tur esošās augšanas zonas saņem neadekvāti lielāku slodzi, un attīstās osteohondropātijas – pārslodzes sindromi, kurus mediķi sauc dažādos sarežģītos vārdos.
Cilvēka ķermenī ir vairāk nekā 20 šādu «vāju» vietu, viena no biežākajām lokalizācijām ir ceļa locītava – apakšstilba paugurā zem ceļa locītavas piestiprinās ļoti spēcīgs augšstilba četrgalvainais muskulis, kas rausta paugura augšanas zonu ik reizi, kad bērns iztaisno kāju. Protams, treniņu laikā šī ietekme pastiprinās. Rezultātā paugura augšanas zonā rodas atkārtotas mikrotraumas, tas rada iekaisumu, kas izpaužas kā sāpes, pietūkums, kustību ierobežojums.
Prātīgākais, ko tu sava bērna labā vari darīt!
- Gādā par būvmateriālu viņa kauliem. Ja bērns ir vesels un viņam nav izteiktu alerģiju, piena produktu nepanesības, celiakijas vai citu vielmaiņas kaišu, pietiks ar sabalansētu uzturu, kurā ir visas nepieciešamās vielas. Viņš nav speciāli jābaro ar uztura aizvietotājiem vai bagātinātājiem, arī straujajā augšanas periodā pusaudža vecumā. Taču, ja bērns pārtiek galvenokārt no čipsiem un kolas… Tad gan mikroelementu nepietiekama uzņemšana ilgtermiņā izpaudīsies negatīvi – kauli kļūs trauslāki, augs lēnāk…
- Sarūpē kauliem fiziskās aktivitātes, slodzi. Ja kaulu fiziski darbina, tas kļūst cietāks, stiprāks, izturīgāks.
