«Pielāgojoties jauniem apstākļiem un daudz vairāk laika pavadot mājās, bieži mēdzam grēkot ar it kā nemanāmiem ikdienas paradumiem, piemēram, ierastās maltītes aizstājot ar našķēšanos visas dienas garumā, dodoties gulēt vēlāk, nekā ierasts, taču, domājot par bērna imunitāti, tieši režīmam ir liela nozīme, jo tā izjaukšana var pazemināt organisma aizsargspējas,» skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Anna Kivleniece.
- Kopīgas aktivitātes vairo pozitīvas emocijas
Lai mazinātu viedierīcēs pavadīto laiku, svarīga ir vecāku iesaiste – jādodas kopīgās pastaigās vai, kamēr laikapstāķļi ļauj, jāapvieno tās ar sportošanu. Ja ir slikti laikapstākļi, ir īstais brīdis galda spēlēm – tās ir ne tikai attīstošas un interesantas, bet arī saliedē, veicina pozitīvas emocijas un palīdz novērst domas no ikdienas raizēm. Emocionālā labsajūta var būtiski ietekmēt imunitāti – bieži vien dažādas slimības ir nevis vīrusu, bet ilgstoša stresa vai nomāktības izraisītas.
- Piecas ēdienreizes un piemērotas porcijas
Mācoties mājās, ēdiens ir viegli pieejams, jo ledusskapis atrodas turpat blakus. Tāpēc nepieciešama arī lielāka disciplīna, lai paēstu kārtīgi, ne tikai našķētos. Lai uzturs būtu pilnvērtīgs un sabalansēts, bērniem vēlams ēst četras līdz piecas reizes dienā – papildus brokastīm, pusdienām un vakariņām jāietur arī otrās brokastis un launags. Tas palīdz izvairīties no izsalkuma un mazina našķēšanos.
Ieteicams, lai ēdienreizes katru dienu ir vienā un tajā pašā laikā, un ēdiena porcijai jābūt tik lielai, cik bērns tajā brīdī var apēst.
Ja bērns nevēlas, nevajag uzspiest izēst tukšu šķīvi, lai neizjauktu sāta sajūtas veidošanos un neveicinātu pārēšanos. Savukārt, ja novērots apetītes zudums, jāmeklē iemesls, jo, iespējams, tas saistīts ar stresu un nervozitāti.
- Fiziskās aktivitātes stundu dienā
Imunitātes pareizai darbībai svarīgas arī fiziskās aktivitātes, it īpaši svaigā gaisā. Bērniem un pusaudžiem vismaz 60 minūšu dienā būtu jāveic vidējas līdz augstas intensitātes fiziskās aktivitātes. Esot ārpus telpām, būtiski izvēlēties laikapstākļiem un fiziskajām aktivitātēm atbilstošu apģērbu – nav ieteicams saģērbties pārāk silti, jo tas veicina svīšanu, bet aukstais gaiss palielina iespēju saaukstēties. Tas pats attiecas arī uz aktivitātēm telpās – labāk ļaut bērnam staigāt basām kājām un nesaģērbt par siltu, tādējādi veicinot organisma norūdīšanos.
- Miega režīma ievērošana
Miegam ir būtiska nozīme imunitātes stiprināšanā un veselībā kopumā, jo tā laikā organismā notiek daudzi atjaunošanās procesi. Ja nemiers un uztraukums traucē iemigt, ieteicams pirms gulētiešanas iedzert siltu tēju (piemēram, kumelīšu, baldriānu, ķimeņu, fenheļa, piparmētru) – tā nomierinās un atslābinās. Lielisks papildinājums ir dažādas ogas – brūklenes, dzērvenes un smiltsērkšķis, kas ir gan vitamīnu avots, gan satur antioksidantus, kas pasargā organismu no brīvajiem radikāļiem, tādējādi palīdzot stiprināt imunitāti.
- Speciālista konsultācija
Lai arī šobrīd izvairāmies no došanās uz sabiedriskām vietām, ja tiek novērots, ka bērns ilgstoši ir noguris, nomākts vai slikti jūtas, jākonsultējas ar pediatru vai ģimenes ārstu. Tās var būt gan emocionālās spriedzes sekas, gan vitamīnu un minerālvielu trūkums, taču to, vai bērnam jāveic kādas analīzes, noteiks speciālists.