Rīga +1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Imunitāti veido imūnā sistēma, kas ir neatņemami un cieši saistīta ar nervu sistēmu un endokrīno sistēmu. Visas trīs šīs organisma sistēmas cieši mijiedarbojas viena ar otru veido organismā homeostāzi (līdzsvaru). Ja notiek kādas izmaiņas kādā no šīm sistēmām, tiek izjaukts līdzsvars organismā un organisms var kļūt uzņēmīgāks pret infekciju slimībām.
E. Šmitiņš: «Tāpat svarīgi atcerēties, ka bērna organisms, tam augot nepārtraukti attīstās. Attīstās visas orgānu sistēmas, pielāgojoties dažādiem dzīves apstākļiem, ieskaitot jaunas saslimšanas un stresu.
Diemžēl, neviens bērns no akūtām infekciju slimībām nav izsprucis, un slimot ar vīrusinfekcijām ir normāli, jo īpaši urbānā vidē.
Citi lasa
Vīrusi mums ir visapkārt nepārtraukti, jo urbānāka vide, jo vairāk kontakta ar vīrusiem un citām infekciju slimībām.»
Speciālists uzsver, ka nebūt nav tā, ka bērniem, kuri bieži slimo ir novājināta imunitāte. Lai kā vecākiem nepatiktu, diemžēl bērni slimo, un to dara bieži.
Pēc Stenfordas universitātes pētījumu bērns vecumā no 6 līdz 14 gadiem, gadā slimo vidēji 6–8 reizes, pēc citu pētījumu datiem līdz pat 12 reizēm gadā ar dažādām akūtām infekciju slimībām.
«Protams, slimošanas biežums nav noteicošais, vai bērnam ir vai nav imūnās sistēmas traucējumi, tāpēc veselības traucējumu gadījumā vajadzētu konsultēties ar ārstu,» stāsta E. Šmitiņš.
Viens no galvenajiem iemesliem kāpēc vispār cilvēki slimo ar vīrusinfekcijām ir distress, jeb organisma bioķīmisks stress, ko var radīt gan ārējie gan iekšējie faktori. «Ārējie faktori ir, piemēram, sociālekonomiskais stāvoklis, attiecības ģimenē vai ar draugiem, apkārtējā vide. Iekšējie faktori ir bioķīmiskie faktori kā endokrīnās sistēmas hormoni, stresa hormoni, un bioķīmiskie procesi pašās galvas smadzenēs.
Šie faktori nemitīgi ietekmē viens otru, kā piemēram, nepietiekams miegs rada izmaiņas ķīmiskos procesos galvas smadzenēs, kādēļ pats bērns var kļūt trauksmaināks, neieinteresēts iepriekš interesējošās aktivitātēs, sliktāka koncentrēšanās spēja.
Šis kopums,savukārt, noved pie tā saucamā distresa, kādēļ imūnā sistēma var kļūt uzņēmīgāka pret vīrusinfekcijām, tai pat laikā pie vienkāršas vīrusinfekcijas uzvesties agresīvāk, kas izpaudīsies ar augstu temperatūru un sliktāku pašsajūtu, nekā citiem līdzīgā gadījumā,» skaidro speciālists.
Kā stiprināt imunitāti mācību gada laikā?
Sagatavoties mācību gadam, vajadzētu jau vismaz vienu nedēļu pirms pirmās skolas dienas. Sagatavošanās procesā jāiekļauj ne tikai zīmuļu, burtnīcu un citu piederumu iegāde, bet būtiski ir jau laicīgi veidot dienas ritmu, tas ir, veidot diennakts režīmu. Iet gulēt ātrāk, celties laicīgi. Lūdz desmit gadu vecumam ir svarīgi gulēt vismaz 9–10 stundas, vecākiem bērniem vismaz 8–9 stundas.
«Viena no galvenajām lietām, par ko vecāki dažkārt neaizdomājas, ir runāt ar bērnu par sagaidāmo. Tas īpaši attiecas uz mazākajiem, bet nedrīkst aizmirst arī pusaudžus. Vēlams ģimenē jau laikus izrunāt skolas gada plānu. Kādas būs skolas gaitas, kādas ārpusskolas aktivitātes. Kā bērns nokļūs līdz mājām, vai pulciņiem. Šķietami, ka tā ir tikai vecāku rūpe, bet patiesībā bērni dikti uztraucas par organizatoriskām lietām. Nedrīkst aizmirst, ka visbiežāk bērni par lietām kas satrauc, izvēlas klusēt, tāpēc iniciatīva sarunai jāuzņemas vecākiem,» stāsta ārsts.
Uzsākot mācību gadu, nereti sākas dažādas ārpusskolas aktivitātes.
Ja mums kā vecākiem, šķiet skaisti, ka bērnam katrā nedēļas dienā ir cita aktivitāte, es tomēr uzskatu, ka šīs aktivitātes jāuzsāk pakāpeniski.
Svarīgi neuzsākt daudz jaunas lietas reizē, jo bērns var daudz ātrāk nogurt, līdz ar to var pazust interese par jebkuru lieto, ko bērns dara.
Pediatrs arī skaidro: «Ņemot vērā, ka skola sākas principā rudenī, ir svarīgi bērnam laikus sagatavot pienācīgu apģērbu, jo laikapstākļi var mainīties strauji. Tāpat, ne mazāk svarīgi, bērnam nodrošināt atbilstošu un pilnvērtīgu diētu. Tas neattiecas tikai uz skolas pusdienām, bet arī mājās. Sabalansēts uzturs ir svarīgs imunitātes spēcināšanai, enerģijas ieguvei, kā arī normālai gastrointestinālā trakta darbībai. Der atcerēties arī par hidratāciju – šķidruma uzņemšanu. Tas ir, parūpēties lai bērnam vienmēr pieejams ūdens, ko padzerties. Šķidruma neuzņemšana pietiekamā daudzumā, bērna vecumā, bieži noved pie funkcionāliem gremošanas trakta traucējumiem, neregulārām vēdersāpēm un aizcietējumiem. Kā vēl viena svarīga lieta imunitātes uzturēšanā ir higiēna. Roku mazgāšana ir viens no galvenajiem veidiem, kā varam sevi un bērnus pasargāt no infekciju slimībām.»
Speciālists ir pārliecināts, ka nav zelta tabletes, ko iedot bērnam lai neslimo, bet varam piepalīdzēt imūnai sistēmai ar vitamīniem: «Mūsu platuma grādos lielākai daļai bērnu ir D vitamīna deficīts, tāpēc pediatri rekomendē skolas vecuma bērniem ziemas tumšajos mēnešos uzturā papildus lietot vitamīnu D3, tas ir no oktobra līdz maijam.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa cilvēku Latvijā zivis uzturā lieto maz, es rekomendēju papildus ziemas mēnešos dot zivju eļļu.
Šad tad vecāki vaicā, vai nevajadzētu padodot kādus citus kompleksos vitamīnus? Es atbildu, jā var, kāpēc gan ne? Bet šos bērnu kompleksos vitamīnus rekomendēju dot kursa veidā, piemēram 1 vai 2 mēnešus un tad uztaisīt pauzi uz tik pat ilgu laiku, tad atkal atsākt. Galvenokārt vitamīnus (izņemot D3 un omega taukskābes- zivju eļļu), mēs uzņemam ar pārtiku, tāpēc ilgstoši ar vitamīnu došanu, lielākajā daļā gadījumu aizrauties nevajag.»
Tāpat, E. Šmitiņš atgādina, ka nevajadzētu aizmirst un pārskatīt vai nav nokavēta vai neizdarīta kāda no vakcinācijām, ko paredz Latvijas vakcinācijas kalendārs. Vakcinējamās slimības, lielākā daļa, nav nekur izzudušas, un turpina dzīvot starp mums.
