Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Visam savs laiks
Nav viena īstā brīža, kad bērnu iepazīstināt ar jauno draugu, uzskata Gunta Jakovela, jo tas atkarīgs no dažādiem apstākļiem – bērna vecuma un dzimuma, spējas pieņemt jauno, tavām un vīrieša attiecībām. Ja tev ir izjūta, ka vēlies bērnu un vīrieti iepazīstināt, tā arī dari, jo dziļi iekšēji tev tam ir pamatojums. Bet, ja jaunajās attiecībās jūties nedroši, gribi vairāk iepazīt vīrieti vai pamatīgāk sagatavot bērnu, nogaidi. Taču ideālajā variantā iepazīstināšanai vajadzētu notikt tad, kad pieaugušie jau izveidojuši pāri, kas varbūt dzīvos kopā, un bērns tiekas ar cilvēku, kam, iespējams, būs liela nozīme viņa dzīvē un audzināšanā.
Jo bērns mazāks, jo viņam varētu būt vieglāk pieņemt, ka mammas un viņa dzīvē ienāk trešais. Jutīgāks vecums ir četri pieci gadi, kad bērnam ir izteikta interese par pretējā dzimuma vecāku – meitām šajā vecumā svarīgi vīrieši, puišiem – sievietes. Ja audzini dēlu un atved mājās vīrieti, dēls viņā var saredzēt konkurentu, bet, ja audzini meitu, rēķinies, ka viņa gribēs konkurēt ar tevi un, iespējams, vairāk pieķersies vīrietim. Otrs jutīgais posms ir tīņa vecums, kas mūsdienās ir ap 10–11 gadiem, kad pusaudzis meklē savu identitāti. Tīnis, kam ir labas attiecības ar savu īsto tēvu, spēs vieglāk pieņemt tavu jauno draugu, un viņu attiecības, iespējams, veidosies vienkāršāk. Bet, ja pusaudzim tēva vieta ir tukša, var būt grūtāk. Ja bērnam nepatiks tavs draugs, viņš gribēs meklēt sev sabiedroto pret vīrieti. Un atradīs to, piemēram, omes veidolā!
Pieķeras ciešāk, nekā tu domā
Arī bērns veido attiecības ar tavu draugu un viņam pieķeras kā trūkstošajai personai – tētim. Bērns, kuram attiecību ar tēvu nav, draugam piešķirs īpašu vietu savā dzīvē un pieķersies viņam vairāk nekā mazais, kas regulāri tiekas ar savu tēti un kuram tavs draugs arī vairāk būs draugs. Turklāt varbūt pat labs draugs, kas bērna dzīvē ienes daudz ieguvumu – priecīgāku mammu, kopīgus pasākumus, varbūt dāvanas un vairāk našķu, jo parasti arī jaunais draugs cenšas bērnam iepatikties.
Par bērna pieķeršanos īpaši svarīgi atcerēties, jo var gadīties, ka labi iecerētās partnerattiecības kaut kādu iemeslu dēļ tomēr izveidot neizdodas. Tad tas ir zaudējums ne tikai pārim, bet arī bērnam, kam jau izveidojušās savas attiecības ar vīrieti, ar kuru viņš bieži tikās vai dzīvoja kopā. Var gadīties, ka tev šis vīrietis bija tikai laika kavēklis, bet bērnam viņš nozīmēja daudz vairāk, un jūsu šķiršanās mazajam ir lielāks pārdzīvojums nekā tev, kas tikai meklē piemērotu partneri. Tāpēc svarīgi ar bērnu runāt un reizēm viņam arī atklāti teikt, ka šis vīrietis ir tavs draugs, jūs tiekaties, taču varbūt pienāks brīdis, kad jūs vairs nedraudzēsieties. Tas neapsargās bērnu no pieķeršanās, taču var mazināt vilšanos, ja kādā dienā tu ar šo vīrieti vairs nebūsi kopā.
Informētam bērnam vieglāk
Iepazīšanās ar jauno draugu noritēs veiksmīgāk, ja bērnu iepriekš tam nedaudz sagatavosi. Reizēm pieaugušie domā, ka bērnam vienkārši jāpielāgojas viņu dzīvei, taču, tāpat kā lielie vēlas, lai pret viņiem izturas cilvēcīgi, šāda attieksme nepieciešama arī bērnam. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai ar draugu tikai tiecies vai plāno sākt kopdzīvi, pirms tam bērnam vajadzētu izstāstīt, ka tev ir draugs un ka tu vēlies ar viņu iepazīstināt. Protams, bērns var atcirst, ka nevēlas ar viņu iepazīties! Taču tev vajadzētu turpināt ar bērnu sarunāties: «Jā, tu vari tā justies, bet viņš ir mans draugs, viņš man patīk un tāpēc vēlos tevi ar viņu iepazīstināt. Varbūt jums izveidojas labas attiecības…»
Paturot prātā to, ka pirmā iepazīšanās reize var nenoritēt tik gludi un bērns var arī klaji izrādīt savu nepatiku pret tavu draugu, labāk, lai iepazīšanās notiek vidē, kurā pieaugušie jūtas komfortabli, bet bērns – labi un droši. Līdz ar to sava māja bērnam būs piemērotākā vieta, jo tur viņš jūtas drošāk un labāk. Mājās arī vīrietim ar bērnu vieglāk nodibināt kontaktu, jo vislabāk bērna sirdi var iekarot, interesējoties par lietām, kas viņam tuvas. Piemēram, lūdzot parādīt savas mīļākās rotaļlietas vai iecienītākos mūzikas diskus. Protams, arī pieaugušajam, kas nāk iepazīties ar bērnu, nav viegli, un arī viņam var būt mulsums, kauns un šaubas – pārliecināta Gunta Jakovela. Tāpēc pirmā iepazīšanās ir īpaša gan bērnam, gan vīrietim, un tajā svarīgi neizlikties, bet izturēties dabiski.
Bērna kaprīzes – kopēja problēma
Neuzņemies visu atbildību par sava bērna uzvedību un izturēšanos.
Bērns bieži mammas draugu uzskata par konkurentu, turklāt ienācējs ģimenē nereti izjauc ierasto dienas kārtību un varbūt ievieš arī jaunus noteikumus, tāpēc bērns viņu atšķirībā no tevis neuztver ar sajūsmu. Un tad jārēķinās, ka mazais var niķoties un kašķēties, sarunāt vīrietim dažādas nejaucības un vispār uzvesties nevaldāmi. Bieži sievietes uzskata par savu pienākumu tikt galā ar bērna kaprīzēm un vīrieti no tām pasargāt. Taču, ja jūs dzīvojat zem viena jumta un jums ir kopīga saimniecība, ja jūs sevi uzskatāt par pāri, arī bērna uzvedība ir kopīga problēma. Protams, tev ir satraukums par to, kā veidosies viņu attiecības, un arī vīrietim ir bažas un mulsums par savu jauno lomu un to, cik daudz viņš drīkst iesaistīties tavas atvases audzināšanā. Taču tev jāatceras, ka vīrietis ir pieaudzis cilvēks un viņam pašam jāveido attiecības ar tavu bērnu. Tā ir viņa, nevis tava atbildība – parūpēties par sevi, ja ar bērnu rodas konflikti vai nesaprašanās. Tāpēc visi šie jautājumi pārim būtu jāapspriež iepriekš un jāsarunā, kā rīkosies konkrētās situācijās. No savas prakses Gunta Jakovela zina teikt, ka visbiežāk pāris to neizrunā. Viņiem šķiet, ka viss notiks pats no sevis un ka bērns vienkārši integrēsies pāra attiecībās. Taču tik vienkārši parasti nenotiek. Veidojot attiecības, viens no riska faktoriem ir arī tava vainas apziņa, ka mans bērns tagad slikti uzvedas. Taču vīrietim vajadzētu saprast – ienākot tavā ģimenē, mazais kaut kādā mērā kļūst arī viņa bērns un bērna negācijas un sliktā uzvedība ir jūsu kopīga problēma.
Ja ģimenē aug vairāki bērni, viņu reakcija uz tavu draugu var būt atšķirīga – vienam viņš šķitīs superīgs, otram varbūt galīgi nepatiks. Bērni var izveidot arī vienotu komandu pret ienācēju, jo «nekas tik labi neapvieno kā kopējs ienaidnieks». Taču atkal – jūsu, pieaugušo, ziņā ir tikt galā ar šo situāciju un meklēt variantus, kā grūtības risināt.
Šķiršanās – pāra atbildība
Bērns nav atbildīgs par to, ja tavas un vīrieša attiecības izjūk. Bērna uzvedība ir pārbaudījums pāra attiecībām, jo var gadīties, ka pie pirmās bērna kaprīzes vīrietis savāc kreklus un aiziet. Lai gan bērns var būt viens no faktoriem, kas sašķoba tavas un vīrieša attiecības, viņš nevar būt atbildīgs par jūsu šķiršanos, jo tas ir pieaugušo lēmums. Lai cik sarūgtināta tu arī būtu, bērnam nedrīkst pārmest: «Re, tu pret viņu necienīgi izturējies, un tāpēc viņš aizgāja». Kā jebkuras šķiršanās gadījumā bērns jau tāpat var izjust vainas apziņu. Taču šķiršanās nenotiek bērna, bet pieaugušo dēļ, kas nespēj tikt galā ar sevi un savām attiecībām, kurām pa vidu ir bērns. Tāpēc Gunta Jakovela uzskata – lai pāris varētu izturēt bērna uzvedību un kaprīzes, jābūt lielai mīlestībai un lielai vēlmei būt kopā, pieņemot arī grūtības ar bērniem. Ja to nav, lieliski! Bet, ja tās ir, ar tām jācenšas tikt galā, vai tas ir tavs bērns, vīrieša vai kopīgais.
Divas mūsdienīgas situācijas
- Ja bērnu un savu draugu izvēlies neiepazīstināt, arī tās ir tavas tiesības. Mūsdienās sievietes un vīrieša attiecības ir diezgan brīvas, un vienā dienā jūs esat pāris, bet pēc nedēļas jau katrs devušies savā virzienā. Tāpēc, lai pasargātu sevi un bērnu no liekām ilūzijām, viņus abus var neiepazīstināt. Tikai bērnam būtu svarīgi zināt, piemēram, ka mammai ir draugs un ka viņi vakaros kopā iet uz teātri vai kino. Bērna neziņa un bažas par to, kur pazūd mamma, būs kliedētas, bet mammai paliks arī sava privātā telpa, par kuru bērns var nebūt informēts.
- Ja tu bieži maini partnerus un ar viņiem iepazīstini arī bērnu, jautājums, ko tas izdara ar bērna dzīvi un kādu informāciju tu viņam ar šādu rīcību nodod. Ja spēj bērnam paskaidrot, ka maini partnerus, jo meklē sev piemērotāko, bet esi izvēlīga, iespējams, bērns to pieņems saprotoši, jo mammai taču kurš katrs neder. Taču, ja partneri mainās katru nedēļu un mēnesi un katram ir savi noteikumi, kas bērnam jāņem vērā, tas var sagraut bērna ikdienu un radīt viņā trauksmi. Bieža partnera maiņa arī bērnam var radīt iespaidu, ka katru nedēļu cits partneris ir dzīves norma, bet vai tā ir?
