Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No prieka līdz skumjām viens solis
Jau grūtniecības laikā sieviete piedzīvo ļoti daudz pārmaiņu – gan fiziski, gan emocionāli. Pat ļoti rūpīgi gatavojoties tam, kāda būs dzīve pēc bērniņa piedzimšanas, visu paredzēt nav iespējams, un bieži vien iedomātā ikdiena nerealizējas. Psiholoģe Ilze Novikova skaidro, ka pēc mazuļa piedzimšanas jaunajai māmiņai ir normāli justies pretrunīgi: «Vienā brīdī sieviete var justies laimīga un priecīga, bet jau pēc brīža – skumja, apmulsusi, un no tā var pat rasties šoks. Bieži vien sievietes stāsta, ka lieliski apzinās, ka viss ir kārtībā, bērniņš ir piedzimis, visi jūtas labi, bet nesaprot, kāpēc jūtas tik skumji. Svarīgi no šīm sajūtām nesabīties, apzinoties, ka līdz ar mazuļa piedzimšanu ir sākusies pilnīgi cita dzīve un nekas vairs nebūs kā vakar.»
Jaunās māmiņas dzīve tagad pilnībā ir pakārtota mazulim, un, ja ģimenē ir arī lielāki bērni, tad arī viņiem nepieciešama papildu uzmanība. Ikdienas pienākumos un rūpēs sieviete bieži vien vairs nesaprot, kā apmierināt savas vajadzības, kā ieplānot lietas un darbības, kas iepriekš bija pašsaprotamas (piemēram, bez steigas ieiet dušā, mierīgi padzert rīta kafiju, sagatavot pusdienas utt.). Mazulis pēc piedzimšanas var gribēt daudz būt māmiņai rokās, bieži mosties naktīs, lai paēstu, mocīties ar vēdera sāpēm un daudz raudāt… Tas ir jāpieņem un jāiemācās sadzīvot ar jauno ikdienu.
«Trešajā ceturtajā dienā pēc dzemdībām sievietes mēdz izjust skumjas. Ir notikusi pirmā šķiršanās no bērniņa, jo mazais vairs nav mammai vēderā, kur pavadījis visu grūtniecības laiku. Arī nākotnē mammai nāksies piedzīvot vēl daudz dažādu šķiršanos, kad bērniņš beigs ēst krūts pienu, sāks gulēt pats savā gultiņā, kļūs arvien patstāvīgāks. Dzemdības ir pirmā lielā šķiršanās, un ir nepieciešams laiks, lai to aptvertu, izsērotu un pieņemtu,» skaidro psiholoģe Ilze Novikova.
Citi lasa
Arī jaunās māmiņas draugiem, radiem un tuvākajiem cilvēkiem būtu jāatbalsta sieviete, saprotot, ka šīs emocijas ir jāizdzīvo.
Sieviete nupat ir piedzīvojusi dzemdības (katrai dzemdību pieredze ir pilnīgi atšķirīga), kas jebkurā gadījumā ir bijusi ļoti intensīva pieredze. Sievietes psihe vēl pārstrādā piedzīvoto, un ir vajadzīgs laiks, lai ar to sadzīvotu.
Svarīgs emocionālais kontakts ar mazuli
Ir sievietes, kuras vēlas strādāt līdz pat dzemdībām un atsākt darba gaitas īsi pēc bērniņa nākšanas pasaulē. Tomēr ne vienmēr tas ir tik viegli izdarāms. Grūtākais ir pieņemt, ka vecās dzīves – tāda, kāda tā bija pirms mazuļa piedzimšanas, – vairs nebūs. «Dzīves grāmatā ir sākusies jauna nodaļa, un ir nepieciešams laiks, lai to pieņemtu. Bieži vien māmiņas atzīst, ka jūtas laimīgas, bet skumst, jo jūtas iesprostotas mājās. Pat aiziešana uz veikalu prasa milzīgu loģistiku un plānošanu.
Pēc bērniņa nākšanas pasaulē ļoti paaugstinās arī emocionālā jūtība. Nereti jaunā māmiņa vairs nespēj skatīties filmas, kurās dažādās situācijās redzami bērni, nespēj lasīt skumjas grāmatas, jo tas viss pastiprināti saskumdina un pat saraudina. Patiesībā tas notiek ar tālejošāku nodomu – lai māmiņa spētu sajust arī sava mazuļa vajadzības un atpazīt viņa emocijas, taču tas var neizdoties uzreiz. Tomēr ar laiku mamma spēj atpazīt ne tikai sava mazuļa raudāšanas iemeslu (vai mazulis ir izsalcis, noguris, vai viņam kaut kas sāp vai vienkārši gribas mammas tuvumu), bet arī sava bērniņa vissīkākās maņas, piemēram, galviņas pagriešanu, sejas vaibstus un acu skatienu,» skaidro psiholoģe.
Ir mammas, kas atzīst, ka pēc bērniņa piedzimšanas jūtas kā medusmēnesī. Vienīgais, ko viņas vēlas, ir skatīties uz savu mazulīti, glāstīt, pētīt un samīļot viņu… «Šis ķermeniskais un emocionālais kontakts ir būtisks bērna attīstībai, tādēļ pirmie mēneši kopā ir jo īpaši svarīgi – tiem jāļaujas, blakus lietas cenšoties nolikt otrajā plānā.»
Emocijas jāmācās pieņemt
Ļoti svarīgi, lai cilvēkiem, kuri ir līdzās, būtu labvēlīga, atbalstoša un pieņemoša attieksme, lai viņi jauno māmiņu iedrošina un atbalsta, nevis kritizē. «Ļoti svarīgi, lai šie cilvēki neko nepārmestu, citādi sieviete var noslēgties sevī un nedalīties savās emocijās, kam savukārt var būt tālejošākas sekas. Savas emocijas un pārdomas var ne tikai atklāt un izrunāt ar savu uzticības personu, bet arī pierakstīt dienasgrāmatā vai vienkārši uz papīra. Kādai sievietei savas emocijas vislabāk būs izlikt vārdos, citai – zīmējot vai rakstot. Tikpat labi tā var būt arī vēstule sev, savam iepriekšējam dzīves posmam,» iesaka Ilze Novikova.
Psiholoģe arī skaidro, ka reizēm pastiprinātas skumjas pēc bērniņa piedzimšanas var būt arī tad, ja grūtniecības laikā vai pirms tam no dzīves aizgājis kāds tuvs cilvēks, bet tajā brīdī tas nav bijis pietiekami izsērots. Un nu, izjūtot skumjas, kas rodas pēc mazuļa piedzimšanas, no zemapziņas tiek pacelti arī iepriekšējie pārdzīvojumi. Atbalsta personām (tā var būt ģimene, PEP mamma, pēcdzemdību dūla, psihologs, psihoterapeits vai mākslas terapeits) šajā gadījumā ir ļoti liela nozīme. Iemesli lielajai emociju gammai var būt visdažādākie, bet jebkuru no tiem nevajadzētu atstāt bez ievērības. «Māmiņa, kura būs mierīga un izpratusi savas emocijas, labāk spēs izprast arī savu mazuli. Un, ja sievietei pašai ir grūti tikt galā ar savām emocijām, viņai ir jāpalīdz,» uzsver psiholoģe.
Var palīdzēt PEP mamma
PEP mamma jeb pirmās emocionālās palīdzības mamma ir profesionāla atbalsta persona māmiņām ar mazuli no dzimšanas līdz triju gadu vecumam. «PEP mammas ir ieguvušas profesionālu izglītību ģimenes psiholoģijas centrā Līna un nepieciešamības gadījumā ir gatavas sniegt gan emocionālu klātesamību, gan praktiskus padomus par dažādiem jaunajiem vecākiem aktuāliem jautājumiem (par ģimenes ikdienu ar jaundzimušo, mazuļa ikdienas aprūpi, zīdīšanas jautājumiem, bēbīša pārmērīgu raudāšanu un citām jaunajiem vecākiem aktuālām tēmām). PEP mammas no citiem speciālistiem atšķiras ar to, ka viņām pašām ir bērni un viņas bieži vien ir piedzīvojušas līdzīgas situācijas. Personiskā pieredze ļauj būt iejūtīgākai un saprotošākai sarunās ar jaunajiem vecākiem.»
PEP mammas nekārtos māju un negatavos vakariņas, bet gan būs līdzās un uzklausīs jauno māmiņu un tēti. PEP mamma nekad nepārmetīs par māmiņas izjūtām – dusmām, vilšanos, skumjām –, bet gan atbalstīs, sapratīs un sniegs padomus, kā ar tām sadzīvot. PEP mammas vizīte parasti ilgst pusotras stundas un visbiežāk notiek pie māmiņas mājās. Tā ir ērta un patīkama vide māmiņai, jo nav jāsatraucas par mazuļa zīdīšanu vai mierināšanu, turklāt speciālists redz ģimenes ikdienu un spēj ieteikt konkrētus risinājumus dažādām situācijām. Psiholoģe Ilze Novikova norāda: «Nav vienkārši lūgt palīdzību, un bieži vien māmiņas kautrējas to darīt, jo salīdzina sevi ar citiem. Redzot, ka kāda cita māmiņa lieliski tiek galā ar ikdienas rūpēm un darbiem, vienmēr ir saposusies un smaidīga, var rasties skumjas un sevis nosodīšana. Sievietei var būt baiļu sajūta, ka citi viņu neatbalstīs, taču šis ir tik intīms jautājums, par kuru, iespējams, nemaz nevajag citiem stāstīt.»
Izvēlēties savu PEP mammu – tas nav viegls lēmums. Šeit vissvarīgākais ir uzticēties savai intuīcijai. Parasti izvēle sākas, atverot mājaslapu pep.lv. Tur ir atrodama informācija (foto un apraksts) par visām Latvijā sertificētajām PEP mammām. Kādai sievietei, izdarot izvēli, izšķirošs faktors būs PEP mammas izglītība, citai – ģimenes stāvoklis. Sazvanoties ar speciālistu, svarīgi ir ieklausīties savā intuīcijā – jābūt godīgai pret sevi, cenšoties saprast, vai šis varētu būt cilvēks, kam uzticēt savu stāstu.
Ņem vērā!
PEP mammas mājas vizītes maksā no 25 līdz 35 eiro. Atkarībā no ģimenes atrašanās vietas papildus iespējami ceļa izdevumi. Starp citu, PEP mammas sniedz konsultācijas arī attālināti – ar videozvana palīdzību.
Vienkārši skumjas vai tomēr depresija?
Pēcdzemdību skumjas parasti ir novērojamas trešajā ceturtajā dienā pēc dzemdībām, un tās izjūt ap 80% sieviešu. Apkārtējiem ir svarīgi ieklausīties sievietē, pieņemt viņas emocijas un izturēties pret tām nopietni. Ja mammai tiek nodrošināts fizisks un emocionāls atbalsts, pēcdzemdību skumjas parasti atnāk un aiziet. Ja skumjas, nomāktību, drūmumu un raudulību sieviete izjūt ilgāk par divām trim nedēļām, nespējot rast prieku un ik dienu pavadot tukšumā, trulumā, visticamāk, runa ir par pēcdzemdību depresiju, ar ko saskaras 10–20% sieviešu. Nevar paredzēt, cik ilga būs depresija, tas atkarīgs no mammas individuālajiem resursiem un citiem faktoriem. Taču jāatceras, ka depresija ir slimība un bezcerība nav realitāte, bet gan izjūta, un, ja sieviete meklēs palīdzību, prieks viņas dzīvē atgriezīsies.
! Mājaslapā depresija.lv var izpildīt depresijas pašnovērtējuma testu!
