Lācplēša dienā atzīmējam Latvijas valsts armijas uzvaru pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu, kad tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.
Par Bermonta armijas uzbrukumu kļuva zināms pasaulē. Tā kā iebrucēju rīcība bija pretrunā ar rietumvalstu politiskajām interesēm, jau dažas dienas vēlāk Latvija sāka saņemt no ārzemēm sūtīto palīdzību – ieročus un pirmās nepieciešamības preces. Atbalstu izšķirošajās cīņās Latvijas karaspēkam sniedza arī britu un franču karakuģi. Uzbrukumu bermontiešiem Latvijas valsts armija sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas.
Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tiesa, šogad ārkārtējās situācijās dēļ, cilvēki tiek aicināti palikt mājās, iedegt svecīti un svinēt Lāčplēša dienu ģimenes lokā.
Kopā ar bērnu var noskatīties kādu no filmām, kas stāsta par Latvijas brīvības cīņām, piemēram, Dvēseļu putenis, Rīgas sargi vai Astoņas zvaigznes.